Kokapstrādes pamata prasmes

Lai kļūtu par prasmīgu galdnieku un realizētu tiešām noderīgus un sarežģītus kokapstrādes projektus, ir jāapgūst ļoti daudz dažādas prasmes. Tieši tas attur daudzus uzsākt kādu galdniecības projektu vai sākt apgūt šo amatu, taču ar kaut ko vienmēr ir jāsāk. Vienkāršākus projektus ir iespējams realizēt arī bez padziļinātām zināšanām un prasmes rīkoties ar neskaitāmajām kokapstrādes iekārtām, taču šis tas tomēr ir jāapgūst. Šeit būs pamata prasmes, kas jāzina ikvienam, kas vēlas nodarboties ar kokapstrādi.

1. Rasēšana
Jebkurš projekts vispirms ir jāprot “uzlikt uz papīra”. Pat tad, ja nedomājat nodarboties ar kokapstrādi vai galdniecību profesionāli, ir jāzina rasēšanas pamati. Protams, ja tas ir jūsu veidots projekts, svarīgākais ir tas, lai rasējumu saprotat jūs pats. Tam nav jābūt perfektam rasējumam ar ievērotiem līniju biezumiem, ideālām proporcijām un atbilstošiem izmēriem, taču, pirms tiek veidots kāds koksnes izstrādājums, ir jābūt pilnīgai skaidrībai par to, kāds tas izskatīsies, kādi būs tā aptuvenie izmēri, kādus stiprinājumus jāizmanto utt. Jūs nevarat vienkārši ņemt koka dēļus un mēģināt kaut ko uzmeistarot, ja vēlaties, lai rezultāts būtu daudz maz kvalitatīvs.

2. Urbšana
Gandrīz neviens galdniecības projekts nav iedomājams, bez caurumu urbšanas. Tas varētu šķist ļoti vienkārši, taču patiesībā, lai izurbtu piemērotu caurumu skrūvei, ir jābūt šādām tādām zināšanām. Piemēram, ir jāprot izvēlēties atbilstošas cietības urbis, izvēlējam koksnes veidam. Cietai koksnei, kā, piemēram, kļavai vai ozolam, vajadzēs arī cietāku urbi, bet mīkstajām koksnēm derēs gandrīz jebkāds urbis. Tāpat ir jāzina, arī kāda izmēra urbji jums vajadzēs. To nosaka pēc skrūvju izmēriem. Vēl jāzina arī, ka ir dažādi urbju veidi, kas atstāj koksnē atšķirīgus caurumus. Lai nejauktu galvu iesācējiem, par to sīkāk nerunāsim, taču arī pie paša urbšanas procesa ir jāpiestrādā. Ja to nekad neesat darījis, noteikti ir vajadzīgs praktisks treniņš. Ir jāiemācās ieurbt koksnē taisni, precīzi un vajadzīgajā dziļumā.

3. Zāģēšana
Arī zāģēšana ir prasme, bez kuras neiztikt, taču tā ir mazliet sarežģītāka. Pirmkārt, ir vairāki zāģu veidi, piemēram, rogas zāģis, motorzāģis, ripzāģis utt. Sākumā, veicot vienkāršākus kokapstrādes darbus, visticamāk pietiks vien ar rokas zāģi, taču kokapstrādē ļoti plaši tiek izmatoti arī dažādi motorizēti zāģi un ripzāģi lai atvieglotu darbu. Motorzāģi ir piemēroti tad, ja ir nepieciešams zāģēt biezu materiālu un ir nepieciešams taisns griezums. Ripzāģi, savukārt noder garu, taisnu griezumu veikšanai. Lai vai kāds zāģis tiktu izmantots, šī prasme ir jāizkopj praksē. Nevienam uzreiz neizdodas veikt taisnus, perfektus griezumus, tāpēc labāk ir trenēties, līdz tas sāk padoties un tikai tad ķerties klāt kāda kokapstrādes projekta īstenošanai.

4. Skrūvju izvēle
Ikvienam galdnieka ir jāzina, kā izvēlēties piemērotas skrūves, jo divu materiālu savienošana ir pamatā gandrīz katram kokapstrādes projektam. Protams, vieglāk ir izmantot naglas, taču tad koksnes izstrādājums nebūs tik kvalitatīvs. Visticamāk jums būs vislielākā darīšana tieši ar koka skrūvēm. Tās ir tievas un proporcionāli garas, augšējā daļā tām nav vītnes un koka skrūvēm ir plakanas galviņas. Šo skrūvju forma ir ideāli piemērota tam, lai tās stingri turētos koksnē un augšējā daļa bez vītnes, nodrošina to, ka skrūve pilnībā ieies koksnē un skrūves galviņa neveidos reljefu. Protams, ir arī daudz citu veidu skrūvju, taču vienkāršiem koka izstrādājumiem, pietiek ar koka skrūvēm.

5. Slīpēšana
Pēdējā pamata lieta, ko jāzina ikvienam galdniekam ir koksnes slīpēšana. Kaut gan šī ir visai daudzveidīga un sarežģīta prasme, tā ir īpaši nepieciešama iesācējiem, jo viņu urbšanas un zāģēšanas prasmes nav tik labas, lai iztiktu bez materiālu pēcapstrādes. Slīpēt koksni ir iespējams gan manuāli, gan izmatojot slīpmašīnu. Iesācējiem noteikti slīpmašīna pa rok ai nebūs, tāpēc vairāk orientēsimies uz manuālo slīpēšanu. Ir iespējams gan izmatot tikai smilšpapīru, gan dažādu instrumentus, kā piemēram, vīles. Visa pamatā ir prasme atrast piemērota raupjuma instrumentus. Cietai koksnei vajadzēs raupjāku smilšpapīru vai vīli, bet mīkstai var izmantot arī smalkāku. Sākumā jebkura koksne ir jāslīpē ar raupju smilšpapīru, lai izlīdzinātu griezumu vai urbumu un pēc tam pakāpeniski jāpāriet uz smalkāku, lai virmu padarītu gludu.