Koksnes plātnes un to pielietojums

Koks kā izejmateriāls tiek izmatots jau vairākus tūkstošus gadu. Tas vēl joprojām ir viens no populārākajiem materiāliem arī mūsdienās, taču tas vairs netiek izmantots tikai masīvkoka veidā. Masīvkoks, protams, ir ļoti labs materiāls attiecīgu būvdarbu veikšanai vai priekšmetu ražošanai, taču tam ir zināmi trūkumi, piemēram, tas ir neviendabīgs, smags un grūti kopjams. Arī masīvkoka ieguve nav īpaši efektīva, jo tam var tikt izmatotas tikai konkrētas koka daļas un noteikta diametra koki. Lai koku varētu efektīvi izmantot un tiktu mazināti tā lietošanas negatīvie aspekti, tiek izmantotas koksnes plātnes. Šeit būs populārākie koksnes plātņu veidi un to pielietojums.

Finieris
Finieris patiesībā ir ļoti plāni dēļi. Pareizāk sakot, tā ir ļoti ir plānā kārtā nolobīta koksnes plāksne. Finiera biezums var būt pat sākot no 0,1 mm un to izmanto kopā ar citām koka plātnēm. Pamatā ir divu dažādu veidu finieri – lobītie un drāztie. Lobītie finieri tiek iegūti no finierklučiem, griežot perpendikulāri koksnes šķiedrām. Griešanas process notiek finierklucim rotējot un nazim ejot pretēji rotēšanas virzienam. Drāztais finieris patiesībā tiek iegūts diezgan līdzīgi, tikai to griež taisnā plaknē. Gan drāzto gan lobīto finieri parasti izmato mēbeļu detaļu, parketa un durvju ražošanā. Tā kā tas ir tik plāns, tas parasti tiek vienkārši līmēts pa virsu citām koka plātnēm, kas ir biezākas un tiek izmantotas kā pamatmateriāls iepriekš minēto lietu ražošanā.

Saplāksnis
Saplāksnis patiesībā ir vienkārši vairākas kopā salīmētas finiera plātnes. Saplāksnī divām blakus esošām finiera plātnēm ir perpendikulārs šķiedru novietojums. Pamatā saplākšņa ražošana pirmajā posmā ir līdzīga finiera ražošanai, proti, no finierkluča, lobot, tiek iegūta finiera lenta jeb ļoti gara finiera plātne. Pēc tam finiera lentu griež un žāvē. Pēc izžāvēšanas finiera gabali tie šķiroti, lai atlasītu kvalitatīvākos. Pēc tam plātnes tiek saaudzētas kopā, finierus noklāj ar līmi un veido nepieciešamās konstrukcijas. Šīs konstrukcijas sapresē, tādējādi iegūstot saplāksni. Saplāksnis tiek izmantots ļoti plaši, gluži tāpat kā masīvkoks. No tā var gatavot mēbeles, dažādas koka konstrukcijas, grīdas utt.

Kokskaidu plātne
Parastās kokskaidu plātnes tiek veidotas no sīkām kokskaidām. Skaidas jeb skaidu putekļi tiek sadalīti – vidū rupjākās un malās smalkākās un pēc tam tās tiek salīmētas kopā. Kokskaidu plātnēm ir ļoti mazs blīvus un tās viegli drūp. Tās ir diezgan neizturīgas un to kvalitāte parasti nav īpaši augsta, taču tās ir ļoti populāras un bieži tiek izmantotas mēbeļu ražošanā. Lai uzlabotu to izskatu, tās tiek pārlīmētas ar līmes plēvi vai krāsotas ar īpašām krāsām.

Galdnieka plātne
Galdnieka plātne pamatā ir vienkārši kopā salīmēts panelis. Populārākās galdnieka plātnes ir lameles, kurām pielīmēts saplāksnis, taču var būt arī mazliet citādākas kombinācijas. Galdnieka plātnes ļoti plaši izmanto mēbeļu ražošanā, jo tās ir izturīgas un var aizstāt masīvkoku, kā arī tās ļoti labi izskatās.

Orientētās kokskaidu plātnes
Orientētās kokskaidu plātnes tiek gatavots salīmējot kopā ļoti liela izmēra skaidas jeb šķembas. Šo šķembu garums var pat pārsniegt 10 cm un tās tiek līmētas izmantojot mākslīgos sveķus. Tās ražo no ļoti ātri augošiem kokiem, piemēram, apses vai papeles, turklāt nav tik būtiska koka kvalitāte, jo tas tāpat tiek šķeldots skaidās. Šīs plātnes nav vizuāli īpaši pievilcīgas, turklāt to kvalitāte iz zemāka nekā saplāksnim. Orientētās kokskaidu plātnes pamatā izmanto celtniecībā, jo tās ir diezgan izturīgas un arī lētas.