Koksnes mehāniskā apstrāde

Koksne ir dabīgs materiāls, kas dažādu mehāniskās apstrādes procesu rezultātā tiek pārvērsta gatavos izstrādājumos. Koksnes mehāniskās apstrādes procesu ir ļoti daudz un dažādi, taču pamatā visus koksnes mehāniskās apstrādes procesus var raksturot kā dažādu darbarīku un koksnes savstarpējo iedarbību. Šīs iedarbības rezultātā tiek mainīta pamata izejvielas, koksnes, ārējais izskats jeb precīzāk, forma un izmērs, taču koksnes ķīmiskais sastāvs paliek nemainīgs. Šeit būs populārākie koksnes mehāniskās apstrādes veidi un to iedalījums.

1. Koksnes dalīšanas procesi bez skaidas atlikuma
Koksnes dalīšana bez smalcināšanas jeb bez skaidas atlikuma ir process, kas pamatojas uz koksnes dalāmību. Šajā mehāniskās apstrādes procesa vaidā ietilpst lobīšana, kas ir koksnes griešanas process, kur koksne tiek apstrādāta to griežot ar lobīšanas nazi, pašam materiālam rotējot rotācijas ass virzienā. Lobīšanas rezultātā tiek iegūts tāds koksnes izstrādājums kā finieris. Vēl viens dalīšanas veids bez smalcināšanas ir drāšana. Šis process ir diezgan līdzīgs lobīšanai un arī tas tiek izmantots finiera ražošanā , taču tajā tiek izmantots ēveles nazis un apstrādājamais materiāls pārvietojas taisnā plaknē, līdz ar to griezums ir perpendikulārs koksnes šķiedrām. Vēl pie koksnes dalīšanas bez skaidas atlikuma pieskaita dalīšanu ar nažiem. Tas ir koksnes griešanas process, kuru lieto, lai plānas koksnes plātnes, kā, piemēram, ja minēto finieri, sagrieztu vajadzīgajā izmērā. Tam tiek izmantoti īpaši naži vai arī finiera šķēres.

2. Koksnes dalīšanas procesi ar skaidas atlikumu kā blakus produktu
Daudz plašāk izmantos koksnes mehāniskās apstrādes veids ir koksnes dalīšana, kurā blakus produkts ir skaidas. Pie šīs metodes ietilpst zāģēšana, kas ir izejmateriāla sadalīšanas process ar daudzgriežņu instrumentu. Zāģēšana pati par sevi var būt ļoti dažāda, jo tiek izmantoti atšķirīgi instrumenti, tomēr zāģēšanas mērķis vienmēr ir sadalīt koksni vairākās daļās, pēc noteiktiem izmēriem un citiem parametriem, piemēram, formas un šķautņu raupjuma. Vēl ļoti populārs dalīšanas process ar skaidas atlikumu ir frēzēšana. Tā ir plakanu virsmu apstrāde ar rotējošu griezējinstrumentu. Frēzēšanu lieto, galvenokārt, lai apstrādātu koksnes virsmu, taču tā arī tiek plaši pielietota, piemēram, gropju un tapu veidošanā. Arī ēvelēšana ir pieskaitāma pie šī koksnes dalīšanas veida. Ēvelēšana ir lineāru virsmu apstrāde, izmantojot ēvelēšanas griezni. Arī ēvelēšana tiek izmantota virsmu apstrādei. Arī tādi griešanas procesi kā virpošana, urbšana, slīpēšana, dobšana, kalšana utt., ir mehāniskās apstrādes procesi, kuros skaidas ir atlikums.

3. Koksnes dalīšanas procesi ar skaidu kā pamata materiālu
Vēl ir tādi koksnes mehāniskās apstrādes procesi, kur visa koksne tiek sasmalcināta un skaidas ir nevis atlikums, bet gan pamata materiāls, kas tālāk tiek izmatots dažādu koksnes materiālu ražošanā. Šie procesi ir ļoti dažādi, jo ir nepieciešams iegūt dažāda izmēra un formas skaidas. Piemēram, šķeldošana ir masīvās koksnes vai koksnes atlikumu sadalīšana mazākās frakcijās. Šķeldošanas procesā iegūst lielas skaidas, kuru garuma izmēri pat pārsniedz 10 cm. Pēc tam no šīm skaidām ražo īpašas skaidu plātnes. Skaidošana ir šķeldu pārstrādāšana, lai iegūtu sīkākas, regulāra izmēra skaidas. Arī tās tiek izmantotas plātņu ražošanā, taču tā ir arī daudz citu pielietojumu. Defibrācija ir koksnes sasmalcināšana masā, no kā pēc tam ražo celulozi un papīru. Vēl ir malšana, kā rezultātā tiek iegūts koksnes pulveris.