Koksnes izmantošana būvniecībā

Joprojām viens no plašāk izmantotajiem materiāliem būvniecībā ir tieši koksne. Kaut gan mūsdienās ir pieejami arī dažādi citi būvmateriāli, tieši koksne savu labo īpašību dēļ, vēl joprojām ir pamata materiāls. Kādas tad ir šīs labās īpašības, kas koksni padara par lielisku būvmateriālu un, kas jāņem vērā to izmatojot šādam nolūkam?

Ati pozitīvākā koksne iezīme, kas ļauj to veiksmīgi izmantot būvniecībā ir tās izturīgums pie kompresijas kā arī stiepes un izlieces izturīgums. Būvniecībā materiāla izturīgums ir ļoti būtisks, jo bieži vien uz tā tiek likts ļoti liels svars. Izturīgumu papildina tas, ka koksne ir salīdzinoši viegls materiāls ar vidējo blīvumu 500 kg/m3. Neviens cits tik viegls materiāls nespēj nodrošināt tādu izturību kā koksne. Vēl, protams, ļoti laba īpašība, kas ir svarīga būvniecībā, ir zema siltumvadītspēja. Tas nozīmē, ka koka mājai būs mazi siltuma zudumi. Piemēram, 10 cm biezās koka sienas siltuma pretestība ir tāda pati kā divu ķieģeļu biezai mūra sienai. Pie labajām īpašībām noteikti jāmin arī tas, ka koksne ir pilnībā dabīgs būvmateriāls ar ekoloģiskām īpašībām.

Tomēr, ir jāsaprot, ka koksnei ir arī savas negatīvās īpašības, kas, konkrētos apstākļos, liedz vai apgrūtina tās izmantošanu būvniecībā. Piemēram, koksnei ir raksturīgs palielināts higroskopiskums jeb spēja absorbēt mitrumu. Nepiemērotos apstākļos šis process var izraisīt koksnes piebriešanu un pēc tam arī plaisāšanu un deformēšanos. Tas nozīmē, ka koksne, kā āra apdares materiāls var nebūt piemērots, jo mainīgos laika apstākļos materiāls var bojāties. Tāpat arī koksne ar laiku trūd un tajā var iemesties puve, ja tā regulāri netiek apstrādāta ar dažādiem līdzekļiem. Vēl vajadzētu pieminēt arī to, ka koksne daudz vieglāk uzliesmo, ja salīdzina, piemēram, ar betonu, akmeni vai ķieģeli.

Tā kā ir tik daudz negatīvo faktoru koksnes izmantošanai būvniecībā, varētu sākt šķist, ka iepriekš izteiktais apgalvojums par koksnes piemērotību ir aplams, taču tā nav. Ir jāsaprot, ka koksne nav vienveidīgs materiāls. Ir ļoti dažādi koksnes vaidi, kas atšķiras ar savām fizikālajām īpašībām, līdz ar to, izvēloties koku, ko izmantot būvniecībā, vienkārši ir jāņem vērā virkne faktoru.

Pirmkārt, ir jāizvērtē koksnes izturīgums. Tas nozīmē gan koksnes izturību pret konkrētu slodzi, kas uz to tiek likta. Tā atšķiras dažādām koku sugām, taču tā kā koksnei ir dažāda veida izturība, ir atsevišķi jāizvērtē, kuriem būvdarbiem, kādu koksni vajadzētu izmantot. Piemēram, ja koksne tiek aktīvi berzēta, piemēram, pa to tiek staigāts, tad būtiska ir nodilumizturība, jeb spēja pretoties berzes radītajai ietekmei. Pamatos un konstrukcijās ļoti būtiska noteikti ir izturība pret plaisāšanu. Tātad pamatiem jāizvēlas koksni ar augstu rukuma pakāpi, kā, piemēram, egle, ciedrs, priede, baltegle utt.

Otrkārt, izmantojot koksni būvniecībā, loti būtiski ir izvērtēt, kāda ir konkrētā koka trūdēšana. Ir koki, kuros puve un dažādas sēnītes metas ļoti reti un ir tādi, kuros tas notiek pat pie vismazākās mitruma ietekmes. Parasti mazāk pasargāti pret trūdēšanu ir lapu koki, bet vislabāk pasargāti ir skuju koki, jo īpaši egles, tāpēc, ka tajos ir diezgan liels sveķu daudzums.

Trešā būtiskākā īpašība, ko jāizvērtē, izvēloties kokmateriālus būvniecībai ir spēja noturēt metāla stiprinājumus. Visvairāk tas ir atkarīgs no koksnes blīvuma un arī nedaudz no koksnes mitruma. Jo koks ir blīvāks un mitrāks, jo grūtāk no tā būs dabūt laukā, piemēram, naglas vai skrūves, tāpēc, būvniecībā pārsvarā izmanto tieši blīvus un cietus kokus, kā, piemēram, ozolu, skābardi, osi utt.