Koksnes īpašības

Koksne nav vienveidīgs materiāls. Tai ir dažādas fizikālās īpašības, kas to raksturo, līdz ar to, koksnes izvēle ir diezgan sarežģīta. Katram koksnes veidam ir savas priekšrocības un trūkumi katrā konkrētajā koksnes izmantošanas veidā. Piemēram, ir kokmateriāli, kas vairāk ir piemēroti āra apdarei un tādi, kas labāk derēs iekštelpām, lai to varētu izvērtēt, ir jāpārzina koksnes īpašības.

1. Dabīgs materiāls
Koksne ir pilnībā dabīgs un atjaunojams materiāls. Pēc tam, kad koksne tiek izmantota un to ir nepieciešams utilizēt, tā var nonākt atpakaļ dabā, nenodarot pilnīgi nekādu kaitējumu un neradot piesārņojumu. Koksne vienkārši satrūd, veidojot organiskās vielas. Tāpat arī koksnes resursi nevar tikt izsmelti, jo, pēc koku nociršanas, var tikt iestādīti jauni koki, līdz ar to, ar koksni tiek nodrošinātas arī nākamās paaudzes. Izmantojot koksni, tiek saudzēta apkārtējā vide un ievēroti ilgtspējības principi. Tomēr, tas, ka koksne ir dabīga un spēj trūdēt, nozīmē arī to, ka tai ir nepieciešama īpaša apstrāde tās izmantošanas laikā, kā arī ir jāpievērš īpaša uzmanība tam, kuros koksnes veidos ātrāk iemetas puve, jo īpaši tad, ja koksne tiek izmantota āra apdarei.

2. Koksne satur mitrumu
Koksne satur mitrumu, līdz ar to, kokmateriālus tiešā veidā ietekmē mitruma un temperatūras izmaiņas. Uzņemot mitrumu no gaisa, koksne uzbriest, bet gaisa mitrumam samazinoties, tā izžūst jeb izkalst. Kokmateriālu mitrumu var izmērīt un aprēķināt kā mitras koksnes masas attiecību pret pilnībā sausu koksni. Zināt koksnes mitrumu ir svarīgi, jo, koksnei izžūstot, tā maina masu un izmērus. Prasti koksni pēc sazāģēšanas izžāvē līdz konkrētam mitruma daudzumam, atkarībā no tā plānotā izmantošanas veida. Piemēram, priedi, kas paredzēta celtniecības darbiem izžāvē līdz aptuveni 18% mitrumam. Mēbeļu ražošanai priedi žāvē aptuveni līdz 10% mitrumam. Jāņem vērā, ka, lietojot, šos kokmateriālus, pie konkrētiem apstākļiem tie var mainīt savas fizikālās īpašības. Piemēram, koka durvis var uzbriest mitrā laikā, radot grūtības tās atvērt un aizvērt. Visātrāk koksne uzņem un atdod mitrumu ar gala virsmām, tāpēc tās ir sevišķi jāsargā.

3. Koksnei ir konkrēts blīvums
Arī koksnes blīvums ir jāņem vērā, izmantojot to kā materiālu. Koksnes blīvums ir koksnes masas un tilpuma attiecība un to izsaka kg/m3. Tā kā koksnes mitrums maina tā masu, blīvums mainās atkarībā no koksnes mitruma satura, taču pamatā blīvums ir atkarīgs no koka sugas un koka augšanas apstākļiem, kas tiek izmatots kokmateriālu izgatavošanā. Lielā mērā koksnes blīvumu nosaka tieši vēlīnās koksnes daļas platums gadskārtas gredzenā. Koksnes blīvumu parasti mēdz raksturot kā cietību, proti, blīvs koks ir ciets un mazāk blīvs ir mīksts. Tādi koki kā bērzs, egle, priede, sarkankoks utt., tiek uzskatīti par mīkstiem kokiem un tiek izmantoti mēbeļu ražošanā un iekšējā apdarē, bet cieti koks, kā, piemēram, kļava, ozols utt., ir daudz izturīgāki, līdz ar to var tikt izmantoti celtniecībā.

4. Koksnei ir vairākas daļas
Apskatot koka šķērsgriezumu ir labi redzams, ka koksne nav viendabīga. Tai ir tumšākas un gaišākas vietas, taču šīs atšķirības nav tikai vizuālas. Koksnes fizikālās īpašības ir atšķirīgas dažādos slāņos un stumbra augstumos. Pamatā koksnes šķērsgriezumam var izdalīt trīs daļas – kodols jeb serde, aplieva un miza. Kodols ir viscietākā daļa, taču blīvums koksnē ir atšķirīgs arī stumbra augstumā. Stumbra apakšējā daļā tuvāk saknēm, gadskārtu gredzeni ir šaurāki un vēlīnās koksnes josla ir platāka, bet augstāk šī attiecība mainās. Tāpat gadskārtu gredzeni ir šaurāki arī koksnes ārējā daļā. Šīs atšķirības ir svarīgi zināt, izvēloties kokmateriālus, jo materiāls, kas iegūts no viena koka var būt pat ļoti atšķirīgs.

5. Koksnei ir atšķirīga mehāniskā stiprība
Koksnes mehāniskajai izturībai ir ļoti liela saistība ar koksnes blīvumu, proti, blīvāka koksne vienmēr būs izturīgāka, taču tas nav vienīgais, kas nosaka koksnes izturību. Koksnes stiprība ir tās spēja pretoties dažādu ārējo spēku ietekmei, kas cenšas to sagraut. Tātad koksnes izturība neaprobežojas vien ar kokmateriāla spēju nepārlūzt uz pusēm. Tā ietver dažādus deformācijas rādītājus, piemēram, nodilumizturību, tieksmi plaisāt, virsmas gludumu, naglu un skrūvju noturību utt. Pirms koksnes izvēles ir jāizpēta, kura koksne vislabāk panesīs deformācijas, kas saistās ar konkrēto koksnes lietošanas veidu.