Kāpēc izvēlēties koku?

Koks ir vissenākais izejmateriāls dažādu lietu izgatavošanā, taču ilgajā cilvēces attīstības laikā, tas savu popularitāti nav zaudējis. Koksne vēl joprojām ir viens no plašāk izmantotajiem materiāliem gan mēbeļu ražošanā, gan būvniecībā, gan arī dažādu citu lietu izgatavošanā. Neviens mākslīgi radītais materiāls nav spējis aizēnot koksni tieši tās labo īpašību dēļ. Šeit būs uzskaitītas priekšrocības, kādas sniedz koksnes izmantošana un atceries, ka neviemēr ir jāņem aizdevums (Rumāņu valodā imprumut rapid) un jāpēc dārgākie koki.

1. Kokapstrādes industrija palīdz cīņā ar vides piesārņojumu
Daudzi šim viedoklim nepiekritīs, jo pastāv populārs uzskats, ka kokapstrādes industrija ir galvenais cēlonis mežu izciršanai un līdz ar to arī piesārņojuma veicināšanai. Kā mēs visi zinām, koki augot uzņem oglekļa dioksīdu, kas rada piesārņojumu, globālo sasilšanu un klimata pārmaiņas, līdz ar to, mazāk koku nozīmē, vairāk piesārņojums, taču patiesībā kokapstrādes industrija mūsdienās ir ļoti ilgtspējīga. Izcirsto mežu vietā tiek stādīti jauni. Vēl jo vairāk, meži tiek attīrīti un pat radīti no jauna, lai iegūtu koksni. Tātad, kokapstrāde tieši veicina koku stādīšanu un, līdz ar to, arī piesārņojuma mazināšanu, bez tam, kokapstrādes procesā tiek radīti mazāk kaitīgo izmešu nekā plastmasas vai citu materiālu ražošanas un apstrādes laikā.

2. Koks ir labs veselībai
Dabīga koksne var palīdzēt pret dažādām hroniskām slimībām. Koksne ir dzīvs materiāls, kas izdala dažādas vielas, kuras spēj ietekmēt organismu. Ir pierādīts, ka koksne spēj labvēlīgi ietekmēt sirdsdarbību un mazināt stresu. Atsevišķu veidu koksnes spēj cīnīties arī pret cita veida saslimšanā, piemēram, priede attīra elpceļus. Ja jūs neticat koksnes dziedinošajai iedarbībai, tad vismaz fakts, ka koksne ir darbība un nesatur ķimikālijas, atšķirībā no daudziem citiem materiāliem, gan ir neapstrīdams.

3. Koksne ir ļoti izturīga
Koksne ir lielisks materiāls arī tāpēc, ka kalpos jums ilgi. Lai arī kādus koksnes izstrādājumus jūs izmantotu, ir garantija, ka tie nesaplīsīs un nebūs nepieciešamības tos nomainīt tik ātri kā daudzu citu materiālu izstrādājumus. Piemēram, koka mēbeles kalpos daudz ilgāk nekā plastmasas vai stikla mēbeles. Tāpat arī koka grīdas ir slavenas ar savu izturību. Arī būvniecībā un eksterjerā var tikt izmantots koks, jo pareizi apstrādāts tas nepūs un nepelēs. Ja pratīsiet izvēlēties atbilstošu koksni katram izstrādājumam, varam garantēt, ka tas jums kalpos ļoti ilgi.

4. Koksni ir ļoti viegli kopt
Arī šim apgalvojumam daudzi varētu nepiekrist, jo tādi materiāli kā stikls, metāls, plastmasa u.c. neuzsūc mitrumu, līdz ar to ir viegli mazgājami, savukārt koks uzsūc sevī ūdeni un citus šķidrumus. Tā ir tiesa, ka koks ir uzsūcošs, līdz ar to ir jāuzmanās ar koksnes mazgāšanu, taču kopumā tas koksnes kopšanu neapgrūtina, turklāt ikdienas tīrīšana koksnei ir daudz vienkāršāka. Koksne nepievelk putekļus tā kā citi materiāli, līdz ar to, pietiek vien ar putekļu noslaucīšanu pāris reizes mēnesī. Koksni ir iespējams arī mazgāt, taču nepārmērcējot to. Tāpat, varat izmatot īpašus koksnes tīrīšanai paredzētus līdzekļus, kas darbu atvieglos vēl vairāk.
Informācija par koksnes kopšanu -> http://www.imprumutacum.ro/

5. Koks labi izskatās
Patiesībā, pērkot mēbeles un citus interjera vai eksterjera priekšmetus, daudziem galvenais kritērijs ir tieši izskats un kas gan var izskatīties labāk par dabīgu koku? Dabīgie materiāli interjera un eksterjera dizainā pašlaik ir ļoti aktuāli, līdz ar to, koks noteikti būs labākā izvēle tiem, kas vēlas panākt elegantu, modernu un estētisku izskatu savā mājoklī. Ja domājat, ka koks ir pārāk garlaicīgs un vienveidīgs jūs rūgti maldāties, jo mūsdienās ir pieejamas dažāda veida koksnes, kas atšķiras gan ar rakstiem, gan krāsām.

Vai koka grīda ir laba izvēle?

Grīdas seguma izvēle var būt ļoti sarežģītas process, jo mūsdienās ir pieejami visdažādākie grīdas seguma veidi, piemēram, dēļu grīdas, lamināts, parkets, linolejs, flīzes, mīkstais segums utt. Katram no šiem grīdas seguma veidiem ir savas priekšrocības un trūkumi. Šoreiz sīkāk papētīsim tieši koka dēļu grīdu labās un sliktās īpašības, lai saprastu, vai šis variants ir jums piemērotas un vai koks grīdas kopumā ir laba izvēle?

1. Dabīgs materiāls
Par labu masīvkoka grīdas apdarei noteikti jāmaina tas, ka koks ir pilnībā dabīgas materiāls. Tas nozīmē to, ka koka grīdas neizraisīs nekādas veselības problēmas, kā piemēram, alerģijas. Tāpat par plusu noteikti ir uzskatāms fakts, ka, izvēloties koku, jūs sniedzat savu artavu vides aizsardzībā. Koksne nerada nekādas atkritumu vielas un nonākot atpakaļ dabā vienkārši satrūd.

2. Koka grīdas ļoti labi izskatās
Nenoliedzami, koka grīdas ir vizuāli pievilcīgas un iederēsies jebkurā interjerā. Tās mājoklim piešķir dabisku mājīguma un siltuma sajūtu. Koks ir arī ļoti moderns materiāls, kas pēdējos gados tiek ļoti plaši lietots interjera apdarei un dekorēšanai. Izvēloties ieklāt masīvkoka grīdas, noteikti panāksiet, ka jūsu mājoklis izskatās patiešām eleganti un pievilcīgi.

3. Ierobežota deformācija
Kaut gan koksne deformējas, jo īpaši mitrumā, masīvkoka grīdas, tomēr būs tas, kas deformēsies krietni mazāk nekā citi grīdas segumi. Parasti koka dēļi, kas paredzēti grīdu apdarei tiek īpaši veidoti tā, lai mazinātu iespējamās deformācijas. Ēvelējot grīdas dēļiem tiek veidotas kompensācijas rievas, kuras novērš deformēšanos mitruma ietekmē. Grīdas dēļiem arī tiek iefrēzētas īpašas gropes un spundes, kas nodrošina to, ka dēļi ir ideāli sasaistīti viens ar otru, bez spraugām vai citiem defektiem.

4. Viegli pielāgojams telpas izmēriem
Ļoti būtisks pluss ir tas, ka koka dēļi ir viegli pielāgojams materiāls jebkuras telpas izmēriem, līdz ar to, tā iegāde ir efektīva. Piemēram, linolejs, mīkstais grīdas segums un savā ziņā arī parkets un lamināts, nāk konkrēts izmēros, līdz ar to, būs lieli materiālu pārpalikumi. Masīvkoks dēļi ir pieejami visdažādākajos izmēros un tie nāk katrs atsevišķi, līdz ar to, ir iespējams panākt, ka tiek izniekots maksimāli maz materiāla.

5. Salīdzinoši zema nodiluma izturība
Diemžēl koka grīdām ir arī virkne trūkumu. Viens no visbūtiskākajiem ir salīdzinoši zema nodilumizturība. Ja salīdzinām ar pašiem lētākajiem grīdas segumiem, kā, piemēram, linolejs vai lamināts, tad koksnes nodilumizturība, protams, ir augstāka, bet, jārēķinās, ka koks, tomēr nodils ātrāk nekā daudzi citi materiāli, jo īpaši tad, ja telpās ir mainīgs gaisa mitrums un temperatūra. Mitrumā koksne izplešas un sausumā izžūst, līdz ar to, koksne ātrāk dilst.

6. Dārgs materiāls
Diemžēl koks būs arī viens no dārgākajiem materiāliem. Gandrīz visi citi grīdas seguma veidi izmaksās krietni vien mazāk. Protams, arī koksnes veidi ir dažādi un dažādās cenās, taču jārēķinās ar to, ka dārgākā koksne būs krietni izturīgāka un citādā ziņā labāka. Ja finansiālie aspekti jums ir ļoti būtiski, tad koka grīdas droši vien nebūs labākā izvēle.

7. Samērā grūti kopjamas
Visbeidzot, noteikti jāpiemin arī to, ka koka grīdas ir salīdzinoši grūti kopt. Kaut gan pati virsma ir taisa, gluda un koka grīdu slaucīšana nesagādā nekādas problēmas, ir jāsaprot, ka koks pievelk putekļus un uzsūc mitru. Tātad koka grīdas vajadzētu bieži mazgāt, taču mitrums apdari var bojāt. Koka grīdu tīrīšanai noteikti būs vajadzīgi īpaši tīrīšanas līdzekļu un jāvelta vairāk laika to uzturēšanai kārtībā.

Ņemot vērā visus plusus un mīnusus, jūs pats verat izvērtēt, vai koka grīdas ir laba un jums piemērota izvēle, vai tomēr nē. Daudzos gadījumos uzskaitītie plusi noteikti atsvērs mīnusus, taču, piemēram, tiem, kam būtiskākā ir cena un viegla kopšana, masīvkoka grīdas droši vien izvēlēties nevajadzētu.

Koksnes plātnes un to pielietojums

Koks kā izejmateriāls tiek izmatots jau vairākus tūkstošus gadu. Tas vēl joprojām ir viens no populārākajiem materiāliem arī mūsdienās, taču tas vairs netiek izmantots tikai masīvkoka veidā. Masīvkoks, protams, ir ļoti labs materiāls attiecīgu būvdarbu veikšanai vai priekšmetu ražošanai, taču tam ir zināmi trūkumi, piemēram, tas ir neviendabīgs, smags un grūti kopjams. Arī masīvkoka ieguve nav īpaši efektīva, jo tam var tikt izmatotas tikai konkrētas koka daļas un noteikta diametra koki. Lai koku varētu efektīvi izmantot un tiktu mazināti tā lietošanas negatīvie aspekti, tiek izmantotas koksnes plātnes. Šeit būs populārākie koksnes plātņu veidi un to pielietojums.

Finieris
Finieris patiesībā ir ļoti plāni dēļi. Pareizāk sakot, tā ir ļoti ir plānā kārtā nolobīta koksnes plāksne. Finiera biezums var būt pat sākot no 0,1 mm un to izmanto kopā ar citām koka plātnēm. Pamatā ir divu dažādu veidu finieri – lobītie un drāztie. Lobītie finieri tiek iegūti no finierklučiem, griežot perpendikulāri koksnes šķiedrām. Griešanas process notiek finierklucim rotējot un nazim ejot pretēji rotēšanas virzienam. Drāztais finieris patiesībā tiek iegūts diezgan līdzīgi, tikai to griež taisnā plaknē. Gan drāzto gan lobīto finieri parasti izmato mēbeļu detaļu, parketa un durvju ražošanā. Tā kā tas ir tik plāns, tas parasti tiek vienkārši līmēts pa virsu citām koka plātnēm, kas ir biezākas un tiek izmantotas kā pamatmateriāls iepriekš minēto lietu ražošanā.

Saplāksnis
Saplāksnis patiesībā ir vienkārši vairākas kopā salīmētas finiera plātnes. Saplāksnī divām blakus esošām finiera plātnēm ir perpendikulārs šķiedru novietojums. Pamatā saplākšņa ražošana pirmajā posmā ir līdzīga finiera ražošanai, proti, no finierkluča, lobot, tiek iegūta finiera lenta jeb ļoti gara finiera plātne. Pēc tam finiera lentu griež un žāvē. Pēc izžāvēšanas finiera gabali tie šķiroti, lai atlasītu kvalitatīvākos. Pēc tam plātnes tiek saaudzētas kopā, finierus noklāj ar līmi un veido nepieciešamās konstrukcijas. Šīs konstrukcijas sapresē, tādējādi iegūstot saplāksni. Saplāksnis tiek izmantots ļoti plaši, gluži tāpat kā masīvkoks. No tā var gatavot mēbeles, dažādas koka konstrukcijas, grīdas utt.

Kokskaidu plātne
Parastās kokskaidu plātnes tiek veidotas no sīkām kokskaidām. Skaidas jeb skaidu putekļi tiek sadalīti – vidū rupjākās un malās smalkākās un pēc tam tās tiek salīmētas kopā. Kokskaidu plātnēm ir ļoti mazs blīvus un tās viegli drūp. Tās ir diezgan neizturīgas un to kvalitāte parasti nav īpaši augsta, taču tās ir ļoti populāras un bieži tiek izmantotas mēbeļu ražošanā. Lai uzlabotu to izskatu, tās tiek pārlīmētas ar līmes plēvi vai krāsotas ar īpašām krāsām.

Galdnieka plātne
Galdnieka plātne pamatā ir vienkārši kopā salīmēts panelis. Populārākās galdnieka plātnes ir lameles, kurām pielīmēts saplāksnis, taču var būt arī mazliet citādākas kombinācijas. Galdnieka plātnes ļoti plaši izmanto mēbeļu ražošanā, jo tās ir izturīgas un var aizstāt masīvkoku, kā arī tās ļoti labi izskatās.

Orientētās kokskaidu plātnes
Orientētās kokskaidu plātnes tiek gatavots salīmējot kopā ļoti liela izmēra skaidas jeb šķembas. Šo šķembu garums var pat pārsniegt 10 cm un tās tiek līmētas izmantojot mākslīgos sveķus. Tās ražo no ļoti ātri augošiem kokiem, piemēram, apses vai papeles, turklāt nav tik būtiska koka kvalitāte, jo tas tāpat tiek šķeldots skaidās. Šīs plātnes nav vizuāli īpaši pievilcīgas, turklāt to kvalitāte iz zemāka nekā saplāksnim. Orientētās kokskaidu plātnes pamatā izmanto celtniecībā, jo tās ir diezgan izturīgas un arī lētas.

Koksnes īpašības

Koksne nav vienveidīgs materiāls. Tai ir dažādas fizikālās īpašības, kas to raksturo, līdz ar to, koksnes izvēle ir diezgan sarežģīta. Katram koksnes veidam ir savas priekšrocības un trūkumi katrā konkrētajā koksnes izmantošanas veidā. Piemēram, ir kokmateriāli, kas vairāk ir piemēroti āra apdarei un tādi, kas labāk derēs iekštelpām, lai to varētu izvērtēt, ir jāpārzina koksnes īpašības.

1. Dabīgs materiāls
Koksne ir pilnībā dabīgs un atjaunojams materiāls. Pēc tam, kad koksne tiek izmantota un to ir nepieciešams utilizēt, tā var nonākt atpakaļ dabā, nenodarot pilnīgi nekādu kaitējumu un neradot piesārņojumu. Koksne vienkārši satrūd, veidojot organiskās vielas. Tāpat arī koksnes resursi nevar tikt izsmelti, jo, pēc koku nociršanas, var tikt iestādīti jauni koki, līdz ar to, ar koksni tiek nodrošinātas arī nākamās paaudzes. Izmantojot koksni, tiek saudzēta apkārtējā vide un ievēroti ilgtspējības principi. Tomēr, tas, ka koksne ir dabīga un spēj trūdēt, nozīmē arī to, ka tai ir nepieciešama īpaša apstrāde tās izmantošanas laikā, kā arī ir jāpievērš īpaša uzmanība tam, kuros koksnes veidos ātrāk iemetas puve, jo īpaši tad, ja koksne tiek izmantota āra apdarei.

2. Koksne satur mitrumu
Koksne satur mitrumu, līdz ar to, kokmateriālus tiešā veidā ietekmē mitruma un temperatūras izmaiņas. Uzņemot mitrumu no gaisa, koksne uzbriest, bet gaisa mitrumam samazinoties, tā izžūst jeb izkalst. Kokmateriālu mitrumu var izmērīt un aprēķināt kā mitras koksnes masas attiecību pret pilnībā sausu koksni. Zināt koksnes mitrumu ir svarīgi, jo, koksnei izžūstot, tā maina masu un izmērus. Prasti koksni pēc sazāģēšanas izžāvē līdz konkrētam mitruma daudzumam, atkarībā no tā plānotā izmantošanas veida. Piemēram, priedi, kas paredzēta celtniecības darbiem izžāvē līdz aptuveni 18% mitrumam. Mēbeļu ražošanai priedi žāvē aptuveni līdz 10% mitrumam. Jāņem vērā, ka, lietojot, šos kokmateriālus, pie konkrētiem apstākļiem tie var mainīt savas fizikālās īpašības. Piemēram, koka durvis var uzbriest mitrā laikā, radot grūtības tās atvērt un aizvērt. Visātrāk koksne uzņem un atdod mitrumu ar gala virsmām, tāpēc tās ir sevišķi jāsargā.

3. Koksnei ir konkrēts blīvums
Arī koksnes blīvums ir jāņem vērā, izmantojot to kā materiālu. Koksnes blīvums ir koksnes masas un tilpuma attiecība un to izsaka kg/m3. Tā kā koksnes mitrums maina tā masu, blīvums mainās atkarībā no koksnes mitruma satura, taču pamatā blīvums ir atkarīgs no koka sugas un koka augšanas apstākļiem, kas tiek izmatots kokmateriālu izgatavošanā. Lielā mērā koksnes blīvumu nosaka tieši vēlīnās koksnes daļas platums gadskārtas gredzenā. Koksnes blīvumu parasti mēdz raksturot kā cietību, proti, blīvs koks ir ciets un mazāk blīvs ir mīksts. Tādi koki kā bērzs, egle, priede, sarkankoks utt., tiek uzskatīti par mīkstiem kokiem un tiek izmantoti mēbeļu ražošanā un iekšējā apdarē, bet cieti koks, kā, piemēram, kļava, ozols utt., ir daudz izturīgāki, līdz ar to var tikt izmantoti celtniecībā.

4. Koksnei ir vairākas daļas
Apskatot koka šķērsgriezumu ir labi redzams, ka koksne nav viendabīga. Tai ir tumšākas un gaišākas vietas, taču šīs atšķirības nav tikai vizuālas. Koksnes fizikālās īpašības ir atšķirīgas dažādos slāņos un stumbra augstumos. Pamatā koksnes šķērsgriezumam var izdalīt trīs daļas – kodols jeb serde, aplieva un miza. Kodols ir viscietākā daļa, taču blīvums koksnē ir atšķirīgs arī stumbra augstumā. Stumbra apakšējā daļā tuvāk saknēm, gadskārtu gredzeni ir šaurāki un vēlīnās koksnes josla ir platāka, bet augstāk šī attiecība mainās. Tāpat gadskārtu gredzeni ir šaurāki arī koksnes ārējā daļā. Šīs atšķirības ir svarīgi zināt, izvēloties kokmateriālus, jo materiāls, kas iegūts no viena koka var būt pat ļoti atšķirīgs.

5. Koksnei ir atšķirīga mehāniskā stiprība
Koksnes mehāniskajai izturībai ir ļoti liela saistība ar koksnes blīvumu, proti, blīvāka koksne vienmēr būs izturīgāka, taču tas nav vienīgais, kas nosaka koksnes izturību. Koksnes stiprība ir tās spēja pretoties dažādu ārējo spēku ietekmei, kas cenšas to sagraut. Tātad koksnes izturība neaprobežojas vien ar kokmateriāla spēju nepārlūzt uz pusēm. Tā ietver dažādus deformācijas rādītājus, piemēram, nodilumizturību, tieksmi plaisāt, virsmas gludumu, naglu un skrūvju noturību utt. Pirms koksnes izvēles ir jāizpēta, kura koksne vislabāk panesīs deformācijas, kas saistās ar konkrēto koksnes lietošanas veidu.

Koksnes izmantošana būvniecībā

Joprojām viens no plašāk izmantotajiem materiāliem būvniecībā ir tieši koksne. Kaut gan mūsdienās ir pieejami arī dažādi citi būvmateriāli, tieši koksne savu labo īpašību dēļ, vēl joprojām ir pamata materiāls. Kādas tad ir šīs labās īpašības, kas koksni padara par lielisku būvmateriālu un, kas jāņem vērā to izmatojot šādam nolūkam?

Ati pozitīvākā koksne iezīme, kas ļauj to veiksmīgi izmantot būvniecībā ir tās izturīgums pie kompresijas kā arī stiepes un izlieces izturīgums. Būvniecībā materiāla izturīgums ir ļoti būtisks, jo bieži vien uz tā tiek likts ļoti liels svars. Izturīgumu papildina tas, ka koksne ir salīdzinoši viegls materiāls ar vidējo blīvumu 500 kg/m3. Neviens cits tik viegls materiāls nespēj nodrošināt tādu izturību kā koksne. Vēl, protams, ļoti laba īpašība, kas ir svarīga būvniecībā, ir zema siltumvadītspēja. Tas nozīmē, ka koka mājai būs mazi siltuma zudumi. Piemēram, 10 cm biezās koka sienas siltuma pretestība ir tāda pati kā divu ķieģeļu biezai mūra sienai. Pie labajām īpašībām noteikti jāmin arī tas, ka koksne ir pilnībā dabīgs būvmateriāls ar ekoloģiskām īpašībām.

Tomēr, ir jāsaprot, ka koksnei ir arī savas negatīvās īpašības, kas, konkrētos apstākļos, liedz vai apgrūtina tās izmantošanu būvniecībā. Piemēram, koksnei ir raksturīgs palielināts higroskopiskums jeb spēja absorbēt mitrumu. Nepiemērotos apstākļos šis process var izraisīt koksnes piebriešanu un pēc tam arī plaisāšanu un deformēšanos. Tas nozīmē, ka koksne, kā āra apdares materiāls var nebūt piemērots, jo mainīgos laika apstākļos materiāls var bojāties. Tāpat arī koksne ar laiku trūd un tajā var iemesties puve, ja tā regulāri netiek apstrādāta ar dažādiem līdzekļiem. Vēl vajadzētu pieminēt arī to, ka koksne daudz vieglāk uzliesmo, ja salīdzina, piemēram, ar betonu, akmeni vai ķieģeli.

Tā kā ir tik daudz negatīvo faktoru koksnes izmantošanai būvniecībā, varētu sākt šķist, ka iepriekš izteiktais apgalvojums par koksnes piemērotību ir aplams, taču tā nav. Ir jāsaprot, ka koksne nav vienveidīgs materiāls. Ir ļoti dažādi koksnes vaidi, kas atšķiras ar savām fizikālajām īpašībām, līdz ar to, izvēloties koku, ko izmantot būvniecībā, vienkārši ir jāņem vērā virkne faktoru.

Pirmkārt, ir jāizvērtē koksnes izturīgums. Tas nozīmē gan koksnes izturību pret konkrētu slodzi, kas uz to tiek likta. Tā atšķiras dažādām koku sugām, taču tā kā koksnei ir dažāda veida izturība, ir atsevišķi jāizvērtē, kuriem būvdarbiem, kādu koksni vajadzētu izmantot. Piemēram, ja koksne tiek aktīvi berzēta, piemēram, pa to tiek staigāts, tad būtiska ir nodilumizturība, jeb spēja pretoties berzes radītajai ietekmei. Pamatos un konstrukcijās ļoti būtiska noteikti ir izturība pret plaisāšanu. Tātad pamatiem jāizvēlas koksni ar augstu rukuma pakāpi, kā, piemēram, egle, ciedrs, priede, baltegle utt.

Otrkārt, izmantojot koksni būvniecībā, loti būtiski ir izvērtēt, kāda ir konkrētā koka trūdēšana. Ir koki, kuros puve un dažādas sēnītes metas ļoti reti un ir tādi, kuros tas notiek pat pie vismazākās mitruma ietekmes. Parasti mazāk pasargāti pret trūdēšanu ir lapu koki, bet vislabāk pasargāti ir skuju koki, jo īpaši egles, tāpēc, ka tajos ir diezgan liels sveķu daudzums.

Trešā būtiskākā īpašība, ko jāizvērtē, izvēloties kokmateriālus būvniecībai ir spēja noturēt metāla stiprinājumus. Visvairāk tas ir atkarīgs no koksnes blīvuma un arī nedaudz no koksnes mitruma. Jo koks ir blīvāks un mitrāks, jo grūtāk no tā būs dabūt laukā, piemēram, naglas vai skrūves, tāpēc, būvniecībā pārsvarā izmanto tieši blīvus un cietus kokus, kā, piemēram, ozolu, skābardi, osi utt.

Kokmateriālu veidi pēc apdares un to izmantošana

Kokmateriāli var tikt iedalīti dažādi, bet viens no pamata iedalījumiem, pēc kura nosaka, kādus kokmateriālus vajadzēs iegādāties ir iedalījums pēc to apdares veida. Kokmateriāli var būt gan vienkārši raupji zāģēti dēļi, ko izmatot pamatos un dažādās iebūvējamās konstrukcijās, gan arī gludi ēvelēti materiāli ar īpaši izveidotiem iegriezumiem vai elementiem, kas paredzēti vienkāršai, ērtai un vizuāli pievilcīgai kokmateriālu izmantošanai. Šeit būs uzskaitīti populārākie kokmateriālu veidi pēc to apdares un piemēri, kur tie visbiežāk tiek izmantoti.

Neēvelēti kokmateriāli
Visvienkāršākais kokmateriālu veids ir neēvelēti kokmateriāli jeb zāģmateriāli. Tie ir kokmateriāli ar četrām neēvelētām skaldnēm, jeb vienkāršāk sakot, neapstrādāti kokmateriāli, kas vienkārši ir izzāģēti vajadzīgajā formā. To izmēri un forma var tikt pielāgota, bet parasti tiem nav noteikti šķērsgriezuma izmēri. Neēvelēti kokmateriāli gandrīz vienmēr tiek izmantoti iekšējās konstrukcijās, kā pats pamata materiāls, jo tie nav vizuāli pievilcīgi un ir skabargaini.

Kalibrēti kokmateriāli
Mazliet augstākas kvalitātes kokmateriāli ir kalibrēti kokmateriāli. Tie ir kokmateriāli, kuriem ir ēvelētas visas četras skaldnes, taču tikai lai iegūtu noteiktus šķērsgriezuma izmērus. Pēc izskata tie ir zemākas kvalitātes un raupjāki par gludi ēvelētiem kokmateriāliem. Arī kalibrētus kokmateriālus, tāpat kā neēvelētus kokmateriālus pārsvarā izmanto tikai iebūvējamās konstrukcijās, taču mūsdienās, pieaugot dabīgo materiālu popularitātei, tie nereti ir redzami arī apdarē.

Zāģēti un ēvelēti kokmateriāli
Zāģētu un ēvelēti kokmateriāli ir kokmateriāli ar taisnstūra formas šķērsgriezumu, kur viena no skaldnēm ir neēvelēta jeb raupji zāģēta, bet visas pārējās skaldnes ir ēvelētas. Šādi kokmateriāli tiek izmantoti specifiskākām iekšējām vai ārējām konstrukcijām, kur ir svarīgi, lai redzamās daļas būtu ēvelētas, bet stiprinājumu vietas var būt raupjas.

Kokmateriāli ar vienu gludu zāģētu skaldni
Kokmateriāli ar vienu gludu zāģētu skaldni ir tādi kokmateriāli, kurus pēc izžāvēšanas sazāģē, sadalot lielākas dimensijas zāģmateriālu garenvirzienā. Šādi kokmateriāli parasti tiek veidoti ar ripzāģi, jo tad zāģējums ir salīdzinoši gluds un taisns arī bez pēcapstrādes. Var tikt izmatots, piemēram, arī lentzāģis, lai iegūtu līdzīgu rezultātu. Šādus kokmateriālus visbiežāk izmanto ārējiem apšuvumiem, taču tie var tikt izmatoti arī iekšējai apdarei. Uz šādiem materiāliem labāk turas krāsa, tāpēc tie tiek izmatoti visai plaši.

Gludi ēvelēti kokmateriāli
Visbiežāk izmatotais kokmateriālu veids ir gludi ēvelēti kokmateriāli. Tie ir kokmateriāli ar visām četrām ēvelētām skaldnēm. Pēc izskata tie ir daudz augstākas kvalitātes nekā zāģmateriāli vai kalibrēti kokmateriāli. Ēvelēti kokmateriāli ir gludi, līdzeni un bez skabargām. Tie galvenokārt tiek izmantoti kā apdares materiāli redzamām virsmām, gan iekštelpās gan ārtelpās. No tiem tiek gatavotas arī koka mēbeles un citi priekšmeti.

Kokmateriāli ar spundi jeb tapu
Kokmateriāli ar tapu jeb ārējo spundi ir kokmateriāli, kuri ir īpaši veidoti tā, lai tos būtu vienkārši savienot. Tiem ir spunde vienā šaurajā skaldnē un grope jeb iekšējā spunde otrā šaurajā skaldnē, līdz ar to, viens dēlis var vienkārši tikt savienots ar otru, jo spunde ieiet iekšējā spundē. Kokmateriāli ar tapu jeb ārējo spundi parasti tiek izmantoti tieši apdarē. Ir arī kokmateriāli ar pus spundi. Tie ir dēļi ar garenvirzienā veidotu iegriezumu malās Veidojot apdari no šādiem materiāliem divi savstarpēji savienoti dēļi pārklāj viens otru. Tie parasti tiek izmantoti kā apšuvuma materiāli gan iekštelpām, gan ārējai apdarei.