Kāpēc vienmēr nopērkam par daudz?

Vai jau atkal atnākot no veikala nesaproti, kur likt visu nopirkto? Maks kļuvis daudz tukšāks, bet iepirkumu maisiņi smagāki un lielāki. Jau atkal novirzījies no iepirkumu saraksta (ja tāds vispār bija), un sapirkies vēl daudz ko tādu, ko īstenībā jau tā īsti nevajadzēja. Kāpēc jau atkal tā notiek? Patiesībā tas notiek gandrīz ar visiem. Ja cilvēkam ir grūti ar naudu, tad tas vismaz palīdz iegrožot šo pirkšanas kāri (mer informasjon). Cilvēks, kurš dzīvo no algas līdz algai un skaita katru centu vienkārši nevar atļauties nopirkt kaut ko tādu, kas nemaz nav iepirkumu sarakstā. Tad kāpēc to nevari tu? Labi, varbūt, ka tā tomēr nav tava ikdiena, bet ikvienam taču ir paslīdējusi kāja, un iepirkumu groziņā ir iekritis kas pavisam negaidīts. Mēs dzīvojam tādā pirkšanas laikmetā – visiem visu laiku kaut ko gribas pirkt, un viss ap to grozās. Ja kādam pajautā – kāpēc tu tik daudz strādā, un centies tik daudz nopelnīt, tad atbilde bieži vien būtu – lai varētu samaksāt visus rēķinus, un tad nopirkt to un to. Jā, visu laiku ir kaut kas jāpērk. Varbūt reklāmas visās malās mūs tā ietekmē? It kā nepievērs tām uzmanību, bet tās tāpat kaut kur zemapziņā aizķeras. Un tad aizejot uz veikalu, pēkšņi atceries, ka vajadzētu nopirkt šo produktu, jo bija labas atsauksmes un reklāma uzrunāja. Arī preču izvietojums veikalā mums liek pirkt vairāk. Lai nokļūtu līdz nepieciešamākajiem produktiem, piemēram, maizei, piena produktiem, gaļai, vispirms ir jāiziet cauri vairākām citām ailēm, kurās nav tie ikdienai nepieciešamie produkti. Un ir tikai loģiski, ka pa ceļam paķersi arī kaut ko no šiem plauktiem. Varbūt ieraudzīsi, ko vēl neredzētu, un gribēsi pamēģināt. Varbūt būs lieliska akcija – tad jau noteikti nevar neņemt. Patiesībā jau īpašie piedāvājumi un akcijas ir vēl pavisam cits stāsts. Tieši šīs te akcijas, spilgtās cenu zīmes un uzraksts – izdevīgi – pievelk cilvēkus visvairāk. Nav jau gluži tā, ka nopirktie produkti nav izmantojami, bet gadās arī tā. Visbiežāk tā gan ir ar ne pārtikas produktiem. Piemēram, ieraugi reklāmu par kādu jaunu gadžetu, un saproti, ka tev arī tādu vajag. Aizej uz veikalu, un tur vēl šai precei ir atlaide! Vispār sapnis, ne realitāte. Taču pēc kāda laika saproti, ka neesi šo ierīci pat īsti izmēģinājis. Varbūt tā joprojām atrodas neatvērta savā sākotnējā iepakojumā. Varbūt vienreiz izmēģināji, un kopš tā laika tā stāv plauktiņā un krāj putekļus. Bet ar pārtikas produktiem ir trakāk, jo tiem visiem ir derīguma termiņš. Ja reiz esi sapircis vairākus maisus ar pārtiku, tad tā ir arī jāapēd, lai nebūtu jāmet ārā. Tad nu sanāk pārēsties vai iedzīvoties svara un veselības problēmās. Turklāt, ēst kaut ko tikai tāpēc, lai tas nesabojājas un nav jāmet ārā, arī nav diez ko labi. Cilvēki psiholoģiski ietekmējas no apkārtējiem – tā kā citi kaut ko pērk, tad arī tev liekas, ka ir jāpērk. Turklāt, tas notiek neapzināti. Neejam uz veikalu ar domu – visām kolēģēm ir, tāpēc es arī nopirkšu. Nē. Iekšēji rodas pārliecība, ka tev šo preci vajag. Un ja šo pirkumu kārtīgi neapdomā, tad rodas kārtējā liekā lieta mājās, kas krāj skapī putekļus.