Vai koka grīda ir laba izvēle?

Grīdas seguma izvēle var būt ļoti sarežģītas process, jo mūsdienās ir pieejami visdažādākie grīdas seguma veidi, piemēram, dēļu grīdas, lamināts, parkets, linolejs, flīzes, mīkstais segums utt. Katram no šiem grīdas seguma veidiem ir savas priekšrocības un trūkumi. Šoreiz sīkāk papētīsim tieši koka dēļu grīdu labās un sliktās īpašības, lai saprastu, vai šis variants ir jums piemērotas un vai koks grīdas kopumā ir laba izvēle?

1. Dabīgs materiāls
Par labu masīvkoka grīdas apdarei noteikti jāmaina tas, ka koks ir pilnībā dabīgas materiāls. Tas nozīmē to, ka koka grīdas neizraisīs nekādas veselības problēmas, kā piemēram, alerģijas. Tāpat par plusu noteikti ir uzskatāms fakts, ka, izvēloties koku, jūs sniedzat savu artavu vides aizsardzībā. Koksne nerada nekādas atkritumu vielas un nonākot atpakaļ dabā vienkārši satrūd.

2. Koka grīdas ļoti labi izskatās
Nenoliedzami, koka grīdas ir vizuāli pievilcīgas un iederēsies jebkurā interjerā. Tās mājoklim piešķir dabisku mājīguma un siltuma sajūtu. Koks ir arī ļoti moderns materiāls, kas pēdējos gados tiek ļoti plaši lietots interjera apdarei un dekorēšanai. Izvēloties ieklāt masīvkoka grīdas, noteikti panāksiet, ka jūsu mājoklis izskatās patiešām eleganti un pievilcīgi.

3. Ierobežota deformācija
Kaut gan koksne deformējas, jo īpaši mitrumā, masīvkoka grīdas, tomēr būs tas, kas deformēsies krietni mazāk nekā citi grīdas segumi. Parasti koka dēļi, kas paredzēti grīdu apdarei tiek īpaši veidoti tā, lai mazinātu iespējamās deformācijas. Ēvelējot grīdas dēļiem tiek veidotas kompensācijas rievas, kuras novērš deformēšanos mitruma ietekmē. Grīdas dēļiem arī tiek iefrēzētas īpašas gropes un spundes, kas nodrošina to, ka dēļi ir ideāli sasaistīti viens ar otru, bez spraugām vai citiem defektiem.

4. Viegli pielāgojams telpas izmēriem
Ļoti būtisks pluss ir tas, ka koka dēļi ir viegli pielāgojams materiāls jebkuras telpas izmēriem, līdz ar to, tā iegāde ir efektīva. Piemēram, linolejs, mīkstais grīdas segums un savā ziņā arī parkets un lamināts, nāk konkrēts izmēros, līdz ar to, būs lieli materiālu pārpalikumi. Masīvkoks dēļi ir pieejami visdažādākajos izmēros un tie nāk katrs atsevišķi, līdz ar to, ir iespējams panākt, ka tiek izniekots maksimāli maz materiāla.

5. Salīdzinoši zema nodiluma izturība
Diemžēl koka grīdām ir arī virkne trūkumu. Viens no visbūtiskākajiem ir salīdzinoši zema nodilumizturība. Ja salīdzinām ar pašiem lētākajiem grīdas segumiem, kā, piemēram, linolejs vai lamināts, tad koksnes nodilumizturība, protams, ir augstāka, bet, jārēķinās, ka koks, tomēr nodils ātrāk nekā daudzi citi materiāli, jo īpaši tad, ja telpās ir mainīgs gaisa mitrums un temperatūra. Mitrumā koksne izplešas un sausumā izžūst, līdz ar to, koksne ātrāk dilst.

6. Dārgs materiāls
Diemžēl koks būs arī viens no dārgākajiem materiāliem. Gandrīz visi citi grīdas seguma veidi izmaksās krietni vien mazāk. Protams, arī koksnes veidi ir dažādi un dažādās cenās, taču jārēķinās ar to, ka dārgākā koksne būs krietni izturīgāka un citādā ziņā labāka. Ja finansiālie aspekti jums ir ļoti būtiski, tad koka grīdas droši vien nebūs labākā izvēle.

7. Samērā grūti kopjamas
Visbeidzot, noteikti jāpiemin arī to, ka koka grīdas ir salīdzinoši grūti kopt. Kaut gan pati virsma ir taisa, gluda un koka grīdu slaucīšana nesagādā nekādas problēmas, ir jāsaprot, ka koks pievelk putekļus un uzsūc mitru. Tātad koka grīdas vajadzētu bieži mazgāt, taču mitrums apdari var bojāt. Koka grīdu tīrīšanai noteikti būs vajadzīgi īpaši tīrīšanas līdzekļu un jāvelta vairāk laika to uzturēšanai kārtībā.

Ņemot vērā visus plusus un mīnusus, jūs pats verat izvērtēt, vai koka grīdas ir laba un jums piemērota izvēle, vai tomēr nē. Daudzos gadījumos uzskaitītie plusi noteikti atsvērs mīnusus, taču, piemēram, tiem, kam būtiskākā ir cena un viegla kopšana, masīvkoka grīdas droši vien izvēlēties nevajadzētu.

Koksnes plātnes un to pielietojums

Koks kā izejmateriāls tiek izmatots jau vairākus tūkstošus gadu. Tas vēl joprojām ir viens no populārākajiem materiāliem arī mūsdienās, taču tas vairs netiek izmantots tikai masīvkoka veidā. Masīvkoks, protams, ir ļoti labs materiāls attiecīgu būvdarbu veikšanai vai priekšmetu ražošanai, taču tam ir zināmi trūkumi, piemēram, tas ir neviendabīgs, smags un grūti kopjams. Arī masīvkoka ieguve nav īpaši efektīva, jo tam var tikt izmatotas tikai konkrētas koka daļas un noteikta diametra koki. Lai koku varētu efektīvi izmantot un tiktu mazināti tā lietošanas negatīvie aspekti, tiek izmantotas koksnes plātnes. Šeit būs populārākie koksnes plātņu veidi un to pielietojums.

Finieris
Finieris patiesībā ir ļoti plāni dēļi. Pareizāk sakot, tā ir ļoti ir plānā kārtā nolobīta koksnes plāksne. Finiera biezums var būt pat sākot no 0,1 mm un to izmanto kopā ar citām koka plātnēm. Pamatā ir divu dažādu veidu finieri – lobītie un drāztie. Lobītie finieri tiek iegūti no finierklučiem, griežot perpendikulāri koksnes šķiedrām. Griešanas process notiek finierklucim rotējot un nazim ejot pretēji rotēšanas virzienam. Drāztais finieris patiesībā tiek iegūts diezgan līdzīgi, tikai to griež taisnā plaknē. Gan drāzto gan lobīto finieri parasti izmato mēbeļu detaļu, parketa un durvju ražošanā. Tā kā tas ir tik plāns, tas parasti tiek vienkārši līmēts pa virsu citām koka plātnēm, kas ir biezākas un tiek izmantotas kā pamatmateriāls iepriekš minēto lietu ražošanā.

Saplāksnis
Saplāksnis patiesībā ir vienkārši vairākas kopā salīmētas finiera plātnes. Saplāksnī divām blakus esošām finiera plātnēm ir perpendikulārs šķiedru novietojums. Pamatā saplākšņa ražošana pirmajā posmā ir līdzīga finiera ražošanai, proti, no finierkluča, lobot, tiek iegūta finiera lenta jeb ļoti gara finiera plātne. Pēc tam finiera lentu griež un žāvē. Pēc izžāvēšanas finiera gabali tie šķiroti, lai atlasītu kvalitatīvākos. Pēc tam plātnes tiek saaudzētas kopā, finierus noklāj ar līmi un veido nepieciešamās konstrukcijas. Šīs konstrukcijas sapresē, tādējādi iegūstot saplāksni. Saplāksnis tiek izmantots ļoti plaši, gluži tāpat kā masīvkoks. No tā var gatavot mēbeles, dažādas koka konstrukcijas, grīdas utt.

Kokskaidu plātne
Parastās kokskaidu plātnes tiek veidotas no sīkām kokskaidām. Skaidas jeb skaidu putekļi tiek sadalīti – vidū rupjākās un malās smalkākās un pēc tam tās tiek salīmētas kopā. Kokskaidu plātnēm ir ļoti mazs blīvus un tās viegli drūp. Tās ir diezgan neizturīgas un to kvalitāte parasti nav īpaši augsta, taču tās ir ļoti populāras un bieži tiek izmantotas mēbeļu ražošanā. Lai uzlabotu to izskatu, tās tiek pārlīmētas ar līmes plēvi vai krāsotas ar īpašām krāsām.

Galdnieka plātne
Galdnieka plātne pamatā ir vienkārši kopā salīmēts panelis. Populārākās galdnieka plātnes ir lameles, kurām pielīmēts saplāksnis, taču var būt arī mazliet citādākas kombinācijas. Galdnieka plātnes ļoti plaši izmanto mēbeļu ražošanā, jo tās ir izturīgas un var aizstāt masīvkoku, kā arī tās ļoti labi izskatās.

Orientētās kokskaidu plātnes
Orientētās kokskaidu plātnes tiek gatavots salīmējot kopā ļoti liela izmēra skaidas jeb šķembas. Šo šķembu garums var pat pārsniegt 10 cm un tās tiek līmētas izmantojot mākslīgos sveķus. Tās ražo no ļoti ātri augošiem kokiem, piemēram, apses vai papeles, turklāt nav tik būtiska koka kvalitāte, jo tas tāpat tiek šķeldots skaidās. Šīs plātnes nav vizuāli īpaši pievilcīgas, turklāt to kvalitāte iz zemāka nekā saplāksnim. Orientētās kokskaidu plātnes pamatā izmanto celtniecībā, jo tās ir diezgan izturīgas un arī lētas.

Koksnes mehāniskā apstrāde

Koksne ir dabīgs materiāls, kas dažādu mehāniskās apstrādes procesu rezultātā tiek pārvērsta gatavos izstrādājumos. Koksnes mehāniskās apstrādes procesu ir ļoti daudz un dažādi, taču pamatā visus koksnes mehāniskās apstrādes procesus var raksturot kā dažādu darbarīku un koksnes savstarpējo iedarbību. Šīs iedarbības rezultātā tiek mainīta pamata izejvielas, koksnes, ārējais izskats jeb precīzāk, forma un izmērs, taču koksnes ķīmiskais sastāvs paliek nemainīgs. Šeit būs populārākie koksnes mehāniskās apstrādes veidi un to iedalījums.

1. Koksnes dalīšanas procesi bez skaidas atlikuma
Koksnes dalīšana bez smalcināšanas jeb bez skaidas atlikuma ir process, kas pamatojas uz koksnes dalāmību. Šajā mehāniskās apstrādes procesa vaidā ietilpst lobīšana, kas ir koksnes griešanas process, kur koksne tiek apstrādāta to griežot ar lobīšanas nazi, pašam materiālam rotējot rotācijas ass virzienā. Lobīšanas rezultātā tiek iegūts tāds koksnes izstrādājums kā finieris. Vēl viens dalīšanas veids bez smalcināšanas ir drāšana. Šis process ir diezgan līdzīgs lobīšanai un arī tas tiek izmantots finiera ražošanā , taču tajā tiek izmantots ēveles nazis un apstrādājamais materiāls pārvietojas taisnā plaknē, līdz ar to griezums ir perpendikulārs koksnes šķiedrām. Vēl pie koksnes dalīšanas bez skaidas atlikuma pieskaita dalīšanu ar nažiem. Tas ir koksnes griešanas process, kuru lieto, lai plānas koksnes plātnes, kā, piemēram, ja minēto finieri, sagrieztu vajadzīgajā izmērā. Tam tiek izmantoti īpaši naži vai arī finiera šķēres.

2. Koksnes dalīšanas procesi ar skaidas atlikumu kā blakus produktu
Daudz plašāk izmantos koksnes mehāniskās apstrādes veids ir koksnes dalīšana, kurā blakus produkts ir skaidas. Pie šīs metodes ietilpst zāģēšana, kas ir izejmateriāla sadalīšanas process ar daudzgriežņu instrumentu. Zāģēšana pati par sevi var būt ļoti dažāda, jo tiek izmantoti atšķirīgi instrumenti, tomēr zāģēšanas mērķis vienmēr ir sadalīt koksni vairākās daļās, pēc noteiktiem izmēriem un citiem parametriem, piemēram, formas un šķautņu raupjuma. Vēl ļoti populārs dalīšanas process ar skaidas atlikumu ir frēzēšana. Tā ir plakanu virsmu apstrāde ar rotējošu griezējinstrumentu. Frēzēšanu lieto, galvenokārt, lai apstrādātu koksnes virsmu, taču tā arī tiek plaši pielietota, piemēram, gropju un tapu veidošanā. Arī ēvelēšana ir pieskaitāma pie šī koksnes dalīšanas veida. Ēvelēšana ir lineāru virsmu apstrāde, izmantojot ēvelēšanas griezni. Arī ēvelēšana tiek izmantota virsmu apstrādei. Arī tādi griešanas procesi kā virpošana, urbšana, slīpēšana, dobšana, kalšana utt., ir mehāniskās apstrādes procesi, kuros skaidas ir atlikums.

3. Koksnes dalīšanas procesi ar skaidu kā pamata materiālu
Vēl ir tādi koksnes mehāniskās apstrādes procesi, kur visa koksne tiek sasmalcināta un skaidas ir nevis atlikums, bet gan pamata materiāls, kas tālāk tiek izmatots dažādu koksnes materiālu ražošanā. Šie procesi ir ļoti dažādi, jo ir nepieciešams iegūt dažāda izmēra un formas skaidas. Piemēram, šķeldošana ir masīvās koksnes vai koksnes atlikumu sadalīšana mazākās frakcijās. Šķeldošanas procesā iegūst lielas skaidas, kuru garuma izmēri pat pārsniedz 10 cm. Pēc tam no šīm skaidām ražo īpašas skaidu plātnes. Skaidošana ir šķeldu pārstrādāšana, lai iegūtu sīkākas, regulāra izmēra skaidas. Arī tās tiek izmantotas plātņu ražošanā, taču tā ir arī daudz citu pielietojumu. Defibrācija ir koksnes sasmalcināšana masā, no kā pēc tam ražo celulozi un papīru. Vēl ir malšana, kā rezultātā tiek iegūts koksnes pulveris.

Koksnes īpašības

Koksne nav vienveidīgs materiāls. Tai ir dažādas fizikālās īpašības, kas to raksturo, līdz ar to, koksnes izvēle ir diezgan sarežģīta. Katram koksnes veidam ir savas priekšrocības un trūkumi katrā konkrētajā koksnes izmantošanas veidā. Piemēram, ir kokmateriāli, kas vairāk ir piemēroti āra apdarei un tādi, kas labāk derēs iekštelpām, lai to varētu izvērtēt, ir jāpārzina koksnes īpašības.

1. Dabīgs materiāls
Koksne ir pilnībā dabīgs un atjaunojams materiāls. Pēc tam, kad koksne tiek izmantota un to ir nepieciešams utilizēt, tā var nonākt atpakaļ dabā, nenodarot pilnīgi nekādu kaitējumu un neradot piesārņojumu. Koksne vienkārši satrūd, veidojot organiskās vielas. Tāpat arī koksnes resursi nevar tikt izsmelti, jo, pēc koku nociršanas, var tikt iestādīti jauni koki, līdz ar to, ar koksni tiek nodrošinātas arī nākamās paaudzes. Izmantojot koksni, tiek saudzēta apkārtējā vide un ievēroti ilgtspējības principi. Tomēr, tas, ka koksne ir dabīga un spēj trūdēt, nozīmē arī to, ka tai ir nepieciešama īpaša apstrāde tās izmantošanas laikā, kā arī ir jāpievērš īpaša uzmanība tam, kuros koksnes veidos ātrāk iemetas puve, jo īpaši tad, ja koksne tiek izmantota āra apdarei.

2. Koksne satur mitrumu
Koksne satur mitrumu, līdz ar to, kokmateriālus tiešā veidā ietekmē mitruma un temperatūras izmaiņas. Uzņemot mitrumu no gaisa, koksne uzbriest, bet gaisa mitrumam samazinoties, tā izžūst jeb izkalst. Kokmateriālu mitrumu var izmērīt un aprēķināt kā mitras koksnes masas attiecību pret pilnībā sausu koksni. Zināt koksnes mitrumu ir svarīgi, jo, koksnei izžūstot, tā maina masu un izmērus. Prasti koksni pēc sazāģēšanas izžāvē līdz konkrētam mitruma daudzumam, atkarībā no tā plānotā izmantošanas veida. Piemēram, priedi, kas paredzēta celtniecības darbiem izžāvē līdz aptuveni 18% mitrumam. Mēbeļu ražošanai priedi žāvē aptuveni līdz 10% mitrumam. Jāņem vērā, ka, lietojot, šos kokmateriālus, pie konkrētiem apstākļiem tie var mainīt savas fizikālās īpašības. Piemēram, koka durvis var uzbriest mitrā laikā, radot grūtības tās atvērt un aizvērt. Visātrāk koksne uzņem un atdod mitrumu ar gala virsmām, tāpēc tās ir sevišķi jāsargā.

3. Koksnei ir konkrēts blīvums
Arī koksnes blīvums ir jāņem vērā, izmantojot to kā materiālu. Koksnes blīvums ir koksnes masas un tilpuma attiecība un to izsaka kg/m3. Tā kā koksnes mitrums maina tā masu, blīvums mainās atkarībā no koksnes mitruma satura, taču pamatā blīvums ir atkarīgs no koka sugas un koka augšanas apstākļiem, kas tiek izmatots kokmateriālu izgatavošanā. Lielā mērā koksnes blīvumu nosaka tieši vēlīnās koksnes daļas platums gadskārtas gredzenā. Koksnes blīvumu parasti mēdz raksturot kā cietību, proti, blīvs koks ir ciets un mazāk blīvs ir mīksts. Tādi koki kā bērzs, egle, priede, sarkankoks utt., tiek uzskatīti par mīkstiem kokiem un tiek izmantoti mēbeļu ražošanā un iekšējā apdarē, bet cieti koks, kā, piemēram, kļava, ozols utt., ir daudz izturīgāki, līdz ar to var tikt izmantoti celtniecībā.

4. Koksnei ir vairākas daļas
Apskatot koka šķērsgriezumu ir labi redzams, ka koksne nav viendabīga. Tai ir tumšākas un gaišākas vietas, taču šīs atšķirības nav tikai vizuālas. Koksnes fizikālās īpašības ir atšķirīgas dažādos slāņos un stumbra augstumos. Pamatā koksnes šķērsgriezumam var izdalīt trīs daļas – kodols jeb serde, aplieva un miza. Kodols ir viscietākā daļa, taču blīvums koksnē ir atšķirīgs arī stumbra augstumā. Stumbra apakšējā daļā tuvāk saknēm, gadskārtu gredzeni ir šaurāki un vēlīnās koksnes josla ir platāka, bet augstāk šī attiecība mainās. Tāpat gadskārtu gredzeni ir šaurāki arī koksnes ārējā daļā. Šīs atšķirības ir svarīgi zināt, izvēloties kokmateriālus, jo materiāls, kas iegūts no viena koka var būt pat ļoti atšķirīgs.

5. Koksnei ir atšķirīga mehāniskā stiprība
Koksnes mehāniskajai izturībai ir ļoti liela saistība ar koksnes blīvumu, proti, blīvāka koksne vienmēr būs izturīgāka, taču tas nav vienīgais, kas nosaka koksnes izturību. Koksnes stiprība ir tās spēja pretoties dažādu ārējo spēku ietekmei, kas cenšas to sagraut. Tātad koksnes izturība neaprobežojas vien ar kokmateriāla spēju nepārlūzt uz pusēm. Tā ietver dažādus deformācijas rādītājus, piemēram, nodilumizturību, tieksmi plaisāt, virsmas gludumu, naglu un skrūvju noturību utt. Pirms koksnes izvēles ir jāizpēta, kura koksne vislabāk panesīs deformācijas, kas saistās ar konkrēto koksnes lietošanas veidu.

Koksnes izmantošana būvniecībā

Joprojām viens no plašāk izmantotajiem materiāliem būvniecībā ir tieši koksne. Kaut gan mūsdienās ir pieejami arī dažādi citi būvmateriāli, tieši koksne savu labo īpašību dēļ, vēl joprojām ir pamata materiāls. Kādas tad ir šīs labās īpašības, kas koksni padara par lielisku būvmateriālu un, kas jāņem vērā to izmatojot šādam nolūkam?

Ati pozitīvākā koksne iezīme, kas ļauj to veiksmīgi izmantot būvniecībā ir tās izturīgums pie kompresijas kā arī stiepes un izlieces izturīgums. Būvniecībā materiāla izturīgums ir ļoti būtisks, jo bieži vien uz tā tiek likts ļoti liels svars. Izturīgumu papildina tas, ka koksne ir salīdzinoši viegls materiāls ar vidējo blīvumu 500 kg/m3. Neviens cits tik viegls materiāls nespēj nodrošināt tādu izturību kā koksne. Vēl, protams, ļoti laba īpašība, kas ir svarīga būvniecībā, ir zema siltumvadītspēja. Tas nozīmē, ka koka mājai būs mazi siltuma zudumi. Piemēram, 10 cm biezās koka sienas siltuma pretestība ir tāda pati kā divu ķieģeļu biezai mūra sienai. Pie labajām īpašībām noteikti jāmin arī tas, ka koksne ir pilnībā dabīgs būvmateriāls ar ekoloģiskām īpašībām.

Tomēr, ir jāsaprot, ka koksnei ir arī savas negatīvās īpašības, kas, konkrētos apstākļos, liedz vai apgrūtina tās izmantošanu būvniecībā. Piemēram, koksnei ir raksturīgs palielināts higroskopiskums jeb spēja absorbēt mitrumu. Nepiemērotos apstākļos šis process var izraisīt koksnes piebriešanu un pēc tam arī plaisāšanu un deformēšanos. Tas nozīmē, ka koksne, kā āra apdares materiāls var nebūt piemērots, jo mainīgos laika apstākļos materiāls var bojāties. Tāpat arī koksne ar laiku trūd un tajā var iemesties puve, ja tā regulāri netiek apstrādāta ar dažādiem līdzekļiem. Vēl vajadzētu pieminēt arī to, ka koksne daudz vieglāk uzliesmo, ja salīdzina, piemēram, ar betonu, akmeni vai ķieģeli.

Tā kā ir tik daudz negatīvo faktoru koksnes izmantošanai būvniecībā, varētu sākt šķist, ka iepriekš izteiktais apgalvojums par koksnes piemērotību ir aplams, taču tā nav. Ir jāsaprot, ka koksne nav vienveidīgs materiāls. Ir ļoti dažādi koksnes vaidi, kas atšķiras ar savām fizikālajām īpašībām, līdz ar to, izvēloties koku, ko izmantot būvniecībā, vienkārši ir jāņem vērā virkne faktoru.

Pirmkārt, ir jāizvērtē koksnes izturīgums. Tas nozīmē gan koksnes izturību pret konkrētu slodzi, kas uz to tiek likta. Tā atšķiras dažādām koku sugām, taču tā kā koksnei ir dažāda veida izturība, ir atsevišķi jāizvērtē, kuriem būvdarbiem, kādu koksni vajadzētu izmantot. Piemēram, ja koksne tiek aktīvi berzēta, piemēram, pa to tiek staigāts, tad būtiska ir nodilumizturība, jeb spēja pretoties berzes radītajai ietekmei. Pamatos un konstrukcijās ļoti būtiska noteikti ir izturība pret plaisāšanu. Tātad pamatiem jāizvēlas koksni ar augstu rukuma pakāpi, kā, piemēram, egle, ciedrs, priede, baltegle utt.

Otrkārt, izmantojot koksni būvniecībā, loti būtiski ir izvērtēt, kāda ir konkrētā koka trūdēšana. Ir koki, kuros puve un dažādas sēnītes metas ļoti reti un ir tādi, kuros tas notiek pat pie vismazākās mitruma ietekmes. Parasti mazāk pasargāti pret trūdēšanu ir lapu koki, bet vislabāk pasargāti ir skuju koki, jo īpaši egles, tāpēc, ka tajos ir diezgan liels sveķu daudzums.

Trešā būtiskākā īpašība, ko jāizvērtē, izvēloties kokmateriālus būvniecībai ir spēja noturēt metāla stiprinājumus. Visvairāk tas ir atkarīgs no koksnes blīvuma un arī nedaudz no koksnes mitruma. Jo koks ir blīvāks un mitrāks, jo grūtāk no tā būs dabūt laukā, piemēram, naglas vai skrūves, tāpēc, būvniecībā pārsvarā izmanto tieši blīvus un cietus kokus, kā, piemēram, ozolu, skābardi, osi utt.

Koksnes apstrādes veidi

Koksne vienmēr ir bijis viens no plašāk izmantotajiem būvmateriāliem, taču tam ir zināmi trūkumi, piemēram, tā var sākt trūdēt vai bojāties, tā ātri nolietojas, tā ir vienveidīga utt. Lai šīs nepilnības labotu, koku ir iespējams apstrādāt, izmantojot dažādas metodes. Šeit būs daži no populārākajiem koksnes apstrādes veidiem.

1. Koksnes apstrāde ar antiseptisku vielu
Kā jau tika minēts, viens no lielākajiem koksnes izmantošanas mīnusiem ir tas, ka koksne ātri nolietojas un bojājas. Koksne ir dabīgs materiāls, tāpēc tajā viegli var iemesties puve un dažādās sēnītes. Lai tas nenotiktu, vai arī, lai šo procesu palēninātu, ir jāizmanto dažādas antiseptiskas vielas. Tās var būt gan eļļu, gan ūdeni saturošas vielas. Ūdeni saturošās vielas aizsargās ne vien pret puvi un sēnītēm, bet arī pret kukaiņiem un par uguni. Koksnes apstrāde ar antiseptisku vielu ir samērā vienkārša. Šīs vielas ir nopērkamas jebkurā būvmateriālu veikalā, jāpielūko tikai, lai izvēlētos pareizo. Galvenais ir apskatīties vai koksnes mitrums ir atbilstošs tai, kas norādīta uz vielas iepakojuma. Šīs vielas uz koksnes var uzklāt, piemēram, iemērcējot koksni šķīdumā vai arī uzklāt ar otu vai sūkli. Iemērcēt ir efektīvāk, jo viela darbojas tikai tajās vietās, kur tā ir uzklāta. Ja izvēlaties klāt to ar tu vai sūkli, tas jādara ļoti rūpīgi, apstrādājot arī visus stūrus un savienojumu vietas. Pēc tam koksne ir jāžāvē svaigā gaisā vismaz 3 dienas.

2. Koksnes apstrāde ar balinātāju
Antiseptiskās vielas gan nav vienīgais līdzeklis pret sēnītēm. Tam lieliski noder arī balinātājs, turklāt tas padara koksni arī vizuāli pievilcīgāku, jo noņem dzeltenīgo nokrāsu un dažādus defektīvus pleķus. Balinātāji var būt ar hloru vai bez. Ir pieejami dažādi balinātāji, kuriem ir atšķirīgs efekts. Labāk izvēlēties balinātāju ar hloru, jo tas iedarbojas dziļāk uz koksnes virsmu. Mīnuss koksnes balināšanai ir tāds, ka balinātājs ir ļoti indīga un kodīga viela, līdz ar to, ir jāievēro stingri drošības pasākumi. Noteikti jālieto cimdi un aizsargbrilles. Pati apstrāde nav grūta – vienkārši jānosmērē koksne ar balinātāju, izmatojot otu un jāgaida līdz tas iedarbosies.

3. Koksnes krāsošana
Koksnes krāsošana atrisina vairākas koksnes problēmas, proti, tā koksni aizsargā pret puvi, sēnītēm un kukaiņiem, kā arī padara to interesantāku un vizuāli pievilcīgāku. Krāsošanai gan ir ļoti daudz veidu, atkarībā no izmatotās krāsas. Piemēram, Alkīda krāsas ir paredzētas iekštelpu krāsošanai, jo tās ātri žūst un nav kaitīgas veselībai. Akrila krāsas ir piemērotas arī āra lietošanai, jo tās ir ļoti noturīgas, neizbalē, nedrūp un neplaisā. Ir arī citu vaidu krāsas, bet pamatā to ietekme ir līdzīga. Visas krāsa ver klāt ar sūkli vai otu. Arī pirms krāsošanas koksne ir jāapstrādā to līdzinot ar smilšpapīru un gruntējot.

4. Koksnes lakošana
Koksnes lakošana ir mazliet līdzīga koksnes krāsošanai, taču lakojot tiek saglabāts koksnes dabīgais raksts un koksnei tiek piešķirts tikai tonis. Arī lakošana, tāpat kā visas citas koksnes apstrādes metodes aizsargā koksnes virsmu un padara to izturīgu. Pirms lakošanas koksne notiki ir jāslīpē un jātīra ļoti rūpīgi, lai lakojums būtu vienmērīgs. Laku labāk neklāt ar otu, bet gan ar rullīti, jo citādāk būs redzamas izteiktas švīkas. Jālako ir vairākās kārtās. Uzlakojot pirmo kārtu ir jāļauj tai pilnībā nožūt un pēc tam jānopulē netīrumi. Pēc tam tiek uzklāta otrā lakas kārtiņa un viss jāatkārto vēlreiz. Pēc tam var klāt otro kārtu.

Kokmateriālu veidi pēc apdares un to izmantošana

Kokmateriāli var tikt iedalīti dažādi, bet viens no pamata iedalījumiem, pēc kura nosaka, kādus kokmateriālus vajadzēs iegādāties ir iedalījums pēc to apdares veida. Kokmateriāli var būt gan vienkārši raupji zāģēti dēļi, ko izmatot pamatos un dažādās iebūvējamās konstrukcijās, gan arī gludi ēvelēti materiāli ar īpaši izveidotiem iegriezumiem vai elementiem, kas paredzēti vienkāršai, ērtai un vizuāli pievilcīgai kokmateriālu izmantošanai. Šeit būs uzskaitīti populārākie kokmateriālu veidi pēc to apdares un piemēri, kur tie visbiežāk tiek izmantoti.

Neēvelēti kokmateriāli
Visvienkāršākais kokmateriālu veids ir neēvelēti kokmateriāli jeb zāģmateriāli. Tie ir kokmateriāli ar četrām neēvelētām skaldnēm, jeb vienkāršāk sakot, neapstrādāti kokmateriāli, kas vienkārši ir izzāģēti vajadzīgajā formā. To izmēri un forma var tikt pielāgota, bet parasti tiem nav noteikti šķērsgriezuma izmēri. Neēvelēti kokmateriāli gandrīz vienmēr tiek izmantoti iekšējās konstrukcijās, kā pats pamata materiāls, jo tie nav vizuāli pievilcīgi un ir skabargaini.

Kalibrēti kokmateriāli
Mazliet augstākas kvalitātes kokmateriāli ir kalibrēti kokmateriāli. Tie ir kokmateriāli, kuriem ir ēvelētas visas četras skaldnes, taču tikai lai iegūtu noteiktus šķērsgriezuma izmērus. Pēc izskata tie ir zemākas kvalitātes un raupjāki par gludi ēvelētiem kokmateriāliem. Arī kalibrētus kokmateriālus, tāpat kā neēvelētus kokmateriālus pārsvarā izmanto tikai iebūvējamās konstrukcijās, taču mūsdienās, pieaugot dabīgo materiālu popularitātei, tie nereti ir redzami arī apdarē.

Zāģēti un ēvelēti kokmateriāli
Zāģētu un ēvelēti kokmateriāli ir kokmateriāli ar taisnstūra formas šķērsgriezumu, kur viena no skaldnēm ir neēvelēta jeb raupji zāģēta, bet visas pārējās skaldnes ir ēvelētas. Šādi kokmateriāli tiek izmantoti specifiskākām iekšējām vai ārējām konstrukcijām, kur ir svarīgi, lai redzamās daļas būtu ēvelētas, bet stiprinājumu vietas var būt raupjas.

Kokmateriāli ar vienu gludu zāģētu skaldni
Kokmateriāli ar vienu gludu zāģētu skaldni ir tādi kokmateriāli, kurus pēc izžāvēšanas sazāģē, sadalot lielākas dimensijas zāģmateriālu garenvirzienā. Šādi kokmateriāli parasti tiek veidoti ar ripzāģi, jo tad zāģējums ir salīdzinoši gluds un taisns arī bez pēcapstrādes. Var tikt izmatots, piemēram, arī lentzāģis, lai iegūtu līdzīgu rezultātu. Šādus kokmateriālus visbiežāk izmanto ārējiem apšuvumiem, taču tie var tikt izmatoti arī iekšējai apdarei. Uz šādiem materiāliem labāk turas krāsa, tāpēc tie tiek izmatoti visai plaši.

Gludi ēvelēti kokmateriāli
Visbiežāk izmatotais kokmateriālu veids ir gludi ēvelēti kokmateriāli. Tie ir kokmateriāli ar visām četrām ēvelētām skaldnēm. Pēc izskata tie ir daudz augstākas kvalitātes nekā zāģmateriāli vai kalibrēti kokmateriāli. Ēvelēti kokmateriāli ir gludi, līdzeni un bez skabargām. Tie galvenokārt tiek izmantoti kā apdares materiāli redzamām virsmām, gan iekštelpās gan ārtelpās. No tiem tiek gatavotas arī koka mēbeles un citi priekšmeti.

Kokmateriāli ar spundi jeb tapu
Kokmateriāli ar tapu jeb ārējo spundi ir kokmateriāli, kuri ir īpaši veidoti tā, lai tos būtu vienkārši savienot. Tiem ir spunde vienā šaurajā skaldnē un grope jeb iekšējā spunde otrā šaurajā skaldnē, līdz ar to, viens dēlis var vienkārši tikt savienots ar otru, jo spunde ieiet iekšējā spundē. Kokmateriāli ar tapu jeb ārējo spundi parasti tiek izmantoti tieši apdarē. Ir arī kokmateriāli ar pus spundi. Tie ir dēļi ar garenvirzienā veidotu iegriezumu malās Veidojot apdari no šādiem materiāliem divi savstarpēji savienoti dēļi pārklāj viens otru. Tie parasti tiek izmantoti kā apšuvuma materiāli gan iekštelpām, gan ārējai apdarei.

Kokapstrādē plašāk izmantotie koksnes veidi

Kokapstrādē ļoti būtiski ir pārzināt dažādu koksnes veidu īpašības. Tās nosaka koksnes izstrādājuma izskatu un izturību, kā arī uzliek dažādus ierobežojumus tā izmantošanā un kopšanā. Mūsdienās kokapstrādē tiek izmantotas tūkstošiem dažādas koku sugas. Tās visas apskatīt nebūs iespējams, taču šajā rakstā uzzināsiet kādai ir kokapstrādē un mēbeļu būvniecībā plašāk izmantotie koksnes veidi un to īpašības.

Ciedrs
Viens no populārākajiem koksnes veidiem ir ciedra. Arī ciedram ir ļoti dažādas pasugas ar atšķirīgām īpašībām. Viena no plašāk izmantotajām šķirnēm ir rietumu sarkanais ciedrs. Kā jau nosaukums saka priekšā, šī koksne ir sarkanīgā nokrāsā. Tā ir salīdzinoši mīksta, mazliet graudaina un ar patīkamu koka aromātu. Ciedra parasti tiek izmatota āra mēbeļu ražošanā un eksterjera apdares veidošanā, jo tā ir viena no retajām koksnēm, kas ļoti labi panes mitrumu un, ap atbilstošu apstrādi, tajā nemetas puve. Šis koksnes veids ir visai populārs un atrodams lielākajā daļā būvmateriālu veikalu. Arī cena šim materiālam ir vidēja.

Duglāzija
Duglāzija ir viena no egles sugām, kas plaši tiek izmantota kokapstrādē. Šai koksnei ir viegli sarkanbrūna nokrāsa un ļoti skaists, taisns un izteikts raksts. Tā ir ļoti cieta un izturīga, tāpēc šī koksne plaši tiek izmantota būvniecībā. No tās tiek veidoti ēku pamati un dažādi stiprinājumi. No duglāzija tiek veidotas arī dažas mēbeles, taču, tā kā koksni ir ļoti grūti kopt, to pārsvarā izmanto vien tad, ja ir plānots gala izstrādājumu krāsot. Duglāzija ir ļoti dārga koksne, tāpēc tā nav tik ļoti izplatīta un pieejama visos būvmateriālu veikalos.

Priede
Priedei ir ļoti daudz šķirņu un tās visas ir lielisks kokapstrādes materiāls. To krāsas variē no gaiši līdz tumši dzeltenai un priedei nav īpaši izteikts raksts. Īpaši piemērota priede ir mēbeļu ražošanai. Šī koksne ir tik populāra galvenokārt tāpēc, ka ar to ir ļoti viegli strādāt. Tā ir salīdzinoši mīksta un lieliski piemērota kokgriezumu veidošanai. Priedes mēbeles parasti ir arī ļoti viegli kopjamas (izņemot atsevišķas šķirnes kā, piemēram, Ponderosa). Priede ir plaši pieejama visos būvmateriālu veikalos, taču retākās un dārgākās priežu šķirņu koksnes variet meklēt tikai specializētās kokmateriālu noliktavās.

Sarkankoks
Sarkankoks ir sarkanīgā nokrāsā ar taisnu, neuzkrītošu rakstu. Tāpat kā ciedrs, arī sarkankoks vairāk tiek izmatots āra projektos, tā mitruma izturīgo īpašību dēļ. Šī koksne ir samērā mīksta, tāpēc ar to ir viegli strādāt un tā tiek ļoti plaši izmantota. Sarkankoku arī varēsiet atrast jebkurā būvmateriālu veikalā un šī koksne ir salīdzinoši lēta.

Osis
Osis ir balta vai viegli brūngana koksne ar izteiktu, taisnu rakstu. Tā ir salīdzinoši mīksta, līdz ar to, viegli veidojama, kā arī tā ir viegli kopjama. Osis tiek izmatots gan mēbeļu ražošanā, gan arī dažos eksterjera projektos. Diemžēl osi kļūst arvien grūtāk atrast. Kaut gan tas ir pieprasīts, piemājas būvmateriālu veikalos jūs to noteikti neatradīsiet. Osis mūsdienās ir kļuvis pat par ekskluzīvu kokmateriālu, kas var aizvietot balto ozolu.

Bērzs
Bērzam pamatā ir divi veidi – dzeltenais bērzs un baltais bērzs. Dzeltais bērzs var būt gan tumši dzeltens gan nedaudz sarkanīgs, taču baltais bērzs ir ļoti gaišs un mazliet atgādina kļavu. Arī bērzs nav pārāk ciets, līdz ar to viegli veidojams. Tas ir viens no populārākajiem un lētākajiem kokmateriāliem, kāds pieejams. Atrast šādu koksni noteikti nebūs problēmas.

Kļava
Arī kļavai pamatā ir divas šķirnes – mīkstā un cietā. Abas šķirnes ir cietākas nekā vairums citu kokšņu. Cietā kļava pat ir tik cieta, ka ar to var būt grūti strādāt. Abas koksnes ir ļoti stabilas, tāpēc piemērotas gan mēbeļu ražošanai, gan būvniecībai. Kļava ir arī samērā lēta un viegli pieejama koksne, līdz ar to kļavas izstrādājumus varam sastapt ik uz soļa.

Ozols
Ozols ir viena no plašāk izmantotajām koksnēm mēbeļu ražošanā. Tai ir divas šķirnes – baltais un sarkanais. Ozols ir ļoti siets, taču ar to ir viegli strādāt un to ir iespējams pat grebt. Mēbeļu ražošanā vairāk tiek izmatots tieši baltas ozols, jo tam ir vizuāli pievilcīgāks raksts. Arī eksterjera veidošanā tiek izmantots baltais ozols, jo tas ir izturīgs pret mitrumu. Sarkanais ozols ir ļoti labi piemērots grīdas segumiem, jo tā cietības dēļ tas nenodilst, kā arī tam ir piemērots izskats. Baltais ozols ir retāk sastopams veikalos, taču sarkano ozolu iespējams atrast gandrīz visur.

Kokapstrādes pamata prasmes

Lai kļūtu par prasmīgu galdnieku un realizētu tiešām noderīgus un sarežģītus kokapstrādes projektus, ir jāapgūst ļoti daudz dažādas prasmes. Tieši tas attur daudzus uzsākt kādu galdniecības projektu vai sākt apgūt šo amatu, taču ar kaut ko vienmēr ir jāsāk. Vienkāršākus projektus ir iespējams realizēt arī bez padziļinātām zināšanām un prasmes rīkoties ar neskaitāmajām kokapstrādes iekārtām, taču šis tas tomēr ir jāapgūst. Šeit būs pamata prasmes, kas jāzina ikvienam, kas vēlas nodarboties ar kokapstrādi.

1. Rasēšana
Jebkurš projekts vispirms ir jāprot “uzlikt uz papīra”. Pat tad, ja nedomājat nodarboties ar kokapstrādi vai galdniecību profesionāli, ir jāzina rasēšanas pamati. Protams, ja tas ir jūsu veidots projekts, svarīgākais ir tas, lai rasējumu saprotat jūs pats. Tam nav jābūt perfektam rasējumam ar ievērotiem līniju biezumiem, ideālām proporcijām un atbilstošiem izmēriem, taču, pirms tiek veidots kāds koksnes izstrādājums, ir jābūt pilnīgai skaidrībai par to, kāds tas izskatīsies, kādi būs tā aptuvenie izmēri, kādus stiprinājumus jāizmanto utt. Jūs nevarat vienkārši ņemt koka dēļus un mēģināt kaut ko uzmeistarot, ja vēlaties, lai rezultāts būtu daudz maz kvalitatīvs.

2. Urbšana
Gandrīz neviens galdniecības projekts nav iedomājams, bez caurumu urbšanas. Tas varētu šķist ļoti vienkārši, taču patiesībā, lai izurbtu piemērotu caurumu skrūvei, ir jābūt šādām tādām zināšanām. Piemēram, ir jāprot izvēlēties atbilstošas cietības urbis, izvēlējam koksnes veidam. Cietai koksnei, kā, piemēram, kļavai vai ozolam, vajadzēs arī cietāku urbi, bet mīkstajām koksnēm derēs gandrīz jebkāds urbis. Tāpat ir jāzina, arī kāda izmēra urbji jums vajadzēs. To nosaka pēc skrūvju izmēriem. Vēl jāzina arī, ka ir dažādi urbju veidi, kas atstāj koksnē atšķirīgus caurumus. Lai nejauktu galvu iesācējiem, par to sīkāk nerunāsim, taču arī pie paša urbšanas procesa ir jāpiestrādā. Ja to nekad neesat darījis, noteikti ir vajadzīgs praktisks treniņš. Ir jāiemācās ieurbt koksnē taisni, precīzi un vajadzīgajā dziļumā.

3. Zāģēšana
Arī zāģēšana ir prasme, bez kuras neiztikt, taču tā ir mazliet sarežģītāka. Pirmkārt, ir vairāki zāģu veidi, piemēram, rogas zāģis, motorzāģis, ripzāģis utt. Sākumā, veicot vienkāršākus kokapstrādes darbus, visticamāk pietiks vien ar rokas zāģi, taču kokapstrādē ļoti plaši tiek izmatoti arī dažādi motorizēti zāģi un ripzāģi lai atvieglotu darbu. Motorzāģi ir piemēroti tad, ja ir nepieciešams zāģēt biezu materiālu un ir nepieciešams taisns griezums. Ripzāģi, savukārt noder garu, taisnu griezumu veikšanai. Lai vai kāds zāģis tiktu izmantots, šī prasme ir jāizkopj praksē. Nevienam uzreiz neizdodas veikt taisnus, perfektus griezumus, tāpēc labāk ir trenēties, līdz tas sāk padoties un tikai tad ķerties klāt kāda kokapstrādes projekta īstenošanai.

4. Skrūvju izvēle
Ikvienam galdnieka ir jāzina, kā izvēlēties piemērotas skrūves, jo divu materiālu savienošana ir pamatā gandrīz katram kokapstrādes projektam. Protams, vieglāk ir izmantot naglas, taču tad koksnes izstrādājums nebūs tik kvalitatīvs. Visticamāk jums būs vislielākā darīšana tieši ar koka skrūvēm. Tās ir tievas un proporcionāli garas, augšējā daļā tām nav vītnes un koka skrūvēm ir plakanas galviņas. Šo skrūvju forma ir ideāli piemērota tam, lai tās stingri turētos koksnē un augšējā daļa bez vītnes, nodrošina to, ka skrūve pilnībā ieies koksnē un skrūves galviņa neveidos reljefu. Protams, ir arī daudz citu veidu skrūvju, taču vienkāršiem koka izstrādājumiem, pietiek ar koka skrūvēm.

5. Slīpēšana
Pēdējā pamata lieta, ko jāzina ikvienam galdniekam ir koksnes slīpēšana. Kaut gan šī ir visai daudzveidīga un sarežģīta prasme, tā ir īpaši nepieciešama iesācējiem, jo viņu urbšanas un zāģēšanas prasmes nav tik labas, lai iztiktu bez materiālu pēcapstrādes. Slīpēt koksni ir iespējams gan manuāli, gan izmatojot slīpmašīnu. Iesācējiem noteikti slīpmašīna pa rok ai nebūs, tāpēc vairāk orientēsimies uz manuālo slīpēšanu. Ir iespējams gan izmatot tikai smilšpapīru, gan dažādu instrumentus, kā piemēram, vīles. Visa pamatā ir prasme atrast piemērota raupjuma instrumentus. Cietai koksnei vajadzēs raupjāku smilšpapīru vai vīli, bet mīkstai var izmantot arī smalkāku. Sākumā jebkura koksne ir jāslīpē ar raupju smilšpapīru, lai izlīdzinātu griezumu vai urbumu un pēc tam pakāpeniski jāpāriet uz smalkāku, lai virmu padarītu gludu.